a es vakar biju tīņu pankroka festivālā (ko organizēja mans dēls) un ar šausmās ieplestām acīm klausījos, kā 15-16 gadīgi džeki spēlē mūziku, no kuras vajadzēja ģībt viņu vecmāmiņām - lielākoties 70. gadu sākuma hārdu ar epizodisku pankroku un The Doors kaverversijām

rezultātā man radās divi jautājumi:

1) kas tas ir - padomju laikā neizdzīvotās mūzikas trauma vai protests pret savu vecāku paaudzi (kam pēc idejas vajadzēja klausīties U2, The Cure un The Smiths)?

2) kur rodas nākotnes mūzika, kas būs aktuāla pēc 3-5 gadiem? ja to nerada tīņi, tad kas? 50 gadīgi ebreju producenti?