Attiecībā uz redzamajiem kadriem - tas ir nevis par PSRS, bet gan par aizeļojošo lācīti

Par okupācijas uztveri - es domāju, tas bija paaudžu jautājums. teiksim, 70-jos gados disidentisms bija universāls, nebija tādu latviešu vai krievu disidentisma. tā paaudze, kurai okupācija bija konkrēti atņēmusi kaut kādus īpašumus vai valstiskuma izjūtu bija nacionālāk noskaņota, bet, piemēram, es kuram skolā mācīja padomju vēsturi, vispār biju un droši vien arī būtu apolitisks, jo cilvēkiem tad bija jādomā, kā sakrāt žigulim, nevis par nacionālās atbrīvošanās jautājumiem.

tā, ka patiess nebūs neviens kaut cik konkrēts apgalvojums - dažādas paaudzes, dažādi cilvēki. ja paņem kaut vai manu ģimeni, tad šīs pretrunas ar valsti bija šādas: mans vectēvs bija nacionālists (nevis disidents, bet tieši nacionālists), mans tēvs bija hipijs, bet es kāvos ar krieviem vairāk jau sporta pēc.