man vispār ļoti patīk argentīnietis djego maradona. viņš ir atradis šausmīgi ģeniālu veidu, kā tikt galā ar savu dzīvi: proti, alkoholismu djēgo ārstē ar narkotikām, un pēc tam narkomāniju atkal ārstē ar grādīgajiem - process uz mazu mirkli apstājas tad, kad viņš atpūšas kādā klīnikā, bet tā, kā atpūtai maradonam vajag ļoti maz laika, viņš nepārtraukti Triumfāli Atgriežas no palātas, aicinot citus sekot viņa piemēram. un tad visa argentīna ir ļoti laimīga, un pats maradona ir laimīgs, un klīnikas dakteri ir sajūsmā  un visi apkārtējie slikto vielu pārdevēji arī applaudē un slepus trauš asaru. tomēr, cik maz cilvēkam vajag!
just adoration