vakar bijām ērģemes bērnu namā un taisījām tur radošās darbnīcas- krāsojām kreslus un viņu kājas un paši savas kājas mazliet, šūpoles arī pie viena nopindzelējām, jo bija ļoti daudz krāsas, tika darinātas mugursomiņas- katram mazajam ziķerim sava somiņa, kur nēsāt visdārgākās mantas, apkrāsojām un apdrukājām krekliņus. pasākuma galvenais notikums bija pieturas izgleznošana ar istabas motīviem, sanāca dikti smuki un mīlīgi. vispār forši pavadījām laiku ar mazajiem- bez radošajām ģēlām arī peldējāmies, spēlējām kārtis, citi volejbolu, ēdām garšīgus, paštaisītus ēdienus un spēlējāmies smilškastē. bija tik jauki, ka negribējās nemaz vairs braukt prom. varētu pēc akadēmijas pieteikties tur strādāt par audzinātāju. jūtos ļoti piepildīta ar mazo sirsniņu prieku.
vispār man ļoti gribas uz laukiem. atpakaļ braucot redzēju daudz skaistu, vecu, bet pamestu lauku māju, kuras gribējās vienkārši ņemt un apdzīvot un atdzīvināt. pilnīgi sirds raud par to, ka lauki tukšojas.