ir tik ļoti spēcīga pagājušā gada sajūta. apstākļu kopums, kas atmet precīzi par gadu atpakaļ. pirmajā sniegainajā dienā, kad starp lekcijām gājām akadēmijas pagalmā pīpēt, viss bija tik identiski kā toreiz- sniegs, aukstuma smarža un cigarešu dūmi. un pieturā stāvot, vēl mp3 izmet kādu tā laika melodiju, sirds lūst. pārāk spēcīgas emocijas, mazliet trīc rokas un viss iekšā. es jūtu, ka ir laiks likt punktu..vai komatu. bet kaut kas ir jāliek, un to es šovakar darīšu, ja būšu pietiekami stipra(vai piedzērusies).