pavasarī pie blakus kāpņu telpas dienu un nakti sēdēja melns suns. tad viņš kaut kur pazuda un tagad atkal ir atgriezies. sēž skumīgs, paskraida pa pagalmu un turpina cerīgi skatīties uz durvīm. vakar braucu viņam kārtējo reizi garām, apstājos, saskatījāmies. man gribas ņemt viņu pie sevis un būt labam draugam. bet nevar jau saprast, vai viņu kāds ir aizmirsis, negrib vai nevar ielaist, jo te iekšā, mājā nr.36, noteikti ir kāds, ko viņš gada. skumjš liktenis suņiem.