kaut kā biju gaidījusi, ka ilgi gaidītā pārvākšanās tomēr būs foršāka. vismaz izvākšanās ir galīgi garām vai arī vienkārši man šodien ir sūdīgs garīgais.jau paspēju salekties ar mammu sava "es visu zinu labāk" sindroma dēļ. vienīgās cerības,ka ievākšanās būs foršāka padarīšana.
un vispār ir tik idiotiska sajūta, kad, esot vienai dzīvoklī, man briesmīgi pietrūkst ģimenes, draugu, vienkārši cilvēku, bet, kad atbraucu uz jelgavu, man visi atkal krīt uz nerviem un es esmu īgna un niķīga kā mazs bērns. kaut kāds fakins apburtais loks.