šis man bija tik sapņiem bagāts rīt kā vēl nekad. pirmais sapnis bija no tiem, kuri sapinas ar realitāti- es sapnī ļoti gribēju dzrt un vienā rāvienā iztriecu kaut kādu rozā limonādes pudeli plus vēl kādu litru ūdens, pamodos un biju šausmīgi izlāpusi, nogāju uz virtuvi un izdzēru vēl kādu litru ūdens. nākamajā sapnī man ar mammu bija jābrauc uz koristu skaistumkonkursu, izbraukšana bija 16.30, bet 16.25 mēs vēl tikai sākām kravāt koferus. pēc tam sekoja sapnis,kurā mamma bija uzrīkojusi manai dzimšanas dienai par godu ballīti un uzaicinājusi tikai savus draugus, bet atnāca arī daži manējie. renāte un viola man uzdāvināja 2 salami desas un vienu lielu gaļas gabalu. vēl tur bija kaupers, kurš man stāstīja par kaut kādu grāmatu, vispār viņš bija vienīgais,kas ar mani sarunājās. pēc tam mēs ar violu un sandu bijām kaut kādā bērnudārzā un mums vajadzēja uzkāpt bēniņos,jo kāds teica, ka tur esot kaut kas interesants. mēs kāpām augšā pa grīļīgām kāpnīm, kuras bija kopā sanaglotas, sarkanbrūnā krāsā nokrāsotas skaidu plates. mēs uzkāpām, bet tur nekā nebija, es gāju prom, viņas teica, ka paliks, tad es aizvēru aiz sevis durvis ar zelta rokturi un kāds viņas no iekšpuses aizslēdza. es to neredzēju, bet zināju, ka tā bija renātes mamma, vinā tur it kā spokojās it kā nē. lejā notika kaut kāda kora mēģinājums, viņi visi bija saudrabaini sarkanos tērpos un vienai meitenei lika visu laiku vienai dejot, jo viņai nesanāca kursības. es pagāju garām viņiem un sapnis beidzās.
pēdējā sapnī es liku raimondam mūs vest uz rīgas dzīvokli, aizbraucām uz turieni un apmaldījāmies, es pēkšņi airs nevarēju atcerēties,kur viņš atrodas un vispār nesapratu, kur mēs atrodamies. tad man sāka likties,ka zinu , kur esam, bet braucot atdūrāmies pret milzīgu ieeju lielveikalā ar nosaukumu viov centrs, un izrādījās,ka visu laiku meš esam bijuši kaut ka'dā milzīgā angārā, kur tirgo dārzeņus, tur bija kaudzē sakrauti kabači, un tomātu stendi, pie kuriem visa zeme bija samētāta ar veciem tomātiem. vairāk neko neatceros.
šonakt laikam pilnmēness