|
Novembris 16., 2015
15:39 - -ma un -da infinitīvi
Mācoties igauņu valodu vienmēr cenšos atrast līdzgus gramatikas likumus, vārdu formas un izteicienus arī latviski. Un pārsteidzoši bieži man tas izdodas un viss mapojas gandrīz vai viens pret viens. Dažreiz protams nākas parakties vecākos latviešu vārdos un vecākās formās, bet nu līdzību ir ļoti daudz.
Kur es nevaru atrast līdzīgu gramatiku, ir -ma un -da infinitīvi darbības vārdiem. Latvišu valodā nenoteiksme ir tikai viena.
Kaut kur lasīju, ka -ma infinitīvs esot vairāk jāsaprot kā supīns, kamērtās -da infinitīvs ir nenoteiksme. Tas ļauj paskatīties mazliet no citas puses, bet tieši līdzību nesniedz.
Šodien iedomājos par dīvainu vārdu pārti latviešu valodā kas varbūt varētu man ļaut izveidot līdzību: sacīt un teikt. It kā tie ir divi vārdi, sacīt/teikt bet nu principā tā mazliet savērpjas kopā. Tagadnē grūti pateikt 'es teic/tu teic/viņš teic' un automatiski gribās teikt 'es saku/tu saki/viņš saka', kamēr pagātnē vairāk izmanto otru - es 'teicu/tu teici/viņš teica' 'es sacīju/tu sacīji/viņš sacīja' vietā.
Principā tie protams ir divi vārdi, bet nu es kaut kā iedomājos, ka varētu varbūt nodefinēt 'sacīt' kā -ma infinitīvu, kamēr 'teikt' būtu -da infinitīvs.
Un tad varētu mēģināt pielietot -ma un -da infinitīva izmantošanas likumus - da izmantot ar tādām internālām darbībām, kamēr ma ar eksternālām un ar kustībām. es gribu teikt/es dodos sacīt. tu vēlies teikt/tu brauc sacīt.
Kaut gan nē, varbūt otrādi? teikt būtu -ma infinitīvs, un sacīt -da inifintīvs. tad sanāk vēl labāk, viņam patīk sacīt=izklausās labi, viņam patīk teikt=izklausās nepareizi. es vēlos sacīt/es dodos teikt; tu mīli sacīt/tu dabū teikt
lielisks atspoguļojums. visticamāk gan tam ar gramatikas likumu līdzību nav ne mazākā sakara bet vairāk ar konkrētajiem vārdiem.
Varbūt kādam no maniem neskaitāmajiem lasītājiem ir kāda ideja kā latviešu valodā izveidot divas dažādas nenoteiksmes, vai arī supīnu un nenoteiksmi atšķirīgu? :)
|
|
|
|
|
|
|
|
|