Māris Alksnis

Tas moments, kad tu stāvi supermārketa stāvlaukumā un domā nevis par to, kur atstāji mašīnu, bet gan par to, ar kuru, bļ***, mašīnu šodien uz veikalu atbrauci.

Ja star, ja star, ja prosto super star...

Noskatījos "Mūžīgi jauni" un sapratu, ka laikam esmu pārāk veca, lai saprastu šo ģeniālo sižetu (un kāpēc par to jāuzņem filma).
Piedāvājumā pirms seansa bija tikai alkohols. Bet kur tad tabletes? Un kāši?

(Pērn esmu bijusi tikai uz vienu pirmizrādi, kur bija lieliski dzērieni tiem, kas pie stūres. Kombuča!)

No latviešu kino man gluži labi patīk "Gandrīz vecpuisis", kas patlaban ir replay. Kaut arī Staņislavskis tur brēktu vienā laidā "Neticu!!".

no rīta feisbukā iepriecināja kopīraits jaunākās paaudzes klitorālo masturbatoru reklāmā ar devīzi "Šitie reāli sūkā!"

Cibisti Rīgā, meklēju telpas (var būt veikala, salona, utt) Rīgas centrā, tuvā vai tālā, uz īri. Svarīgi, lai pirmajā stāvā un ar ieeju no ielas. Ap 100 kv. m. Var būt galīgi remontējamas. Ja jums ir kādi gali, uzrakstiet, būšu superpateicīga.

Lūdzu iesakiet kādu foršu un demokrāisku kafūžnieku Jūrmalā, iekštelpās.

Studio Ghibli "The Boy and the Heron" ("How Do You Live?") tematiski ir par Miyazaki sāpēm un nožēlu par to, ka nav spējis rast sev pēcteci.

Kādu bezvadu skaļruni labāk pirkt, kādām fīčām tur jābūt? Es skatos uz to, kas patlaban ir Maximā uz atlaidēm par 13 eiro, būs labs? Dārgu nepiedāvāt.

Straumes "Oskars", man liekas, iezvana tādu jaunu ēru animācijā, kad budžets, tehnoloģijas, kino zvaigznes vairs nenosaka daudz, bet visu nosaka režisora vīzija, rūpīgs darbs, un stāsts (story) ko vēlas izstāstīt.

Būtu interesanti, ja Zilbalodim sanāktu sadarbība ar Studio Ghibli (Miyazaki), vai Studio Ponoc (kas noteiktā veidā ir radusies dēļ tā, ka Miyazaki nespēja atrast sev pēcteci).

Straumes stāsts man sasaucas ar Miyazaki Nausicaa pasauli (jeb oponē tai), kā tāda ekoloģiskās katastrofas izdzīvotāju perspektīva - bet Straume kā cilvēcisks, nevis tehnoloģiski militāristisks (vardarbīgs) stāsts.

Sveiki!
Kaut kad sensenos laikos, kad varavīksne vēl nozīmēja tikai varavīksni nevis LGBT kopienu, tika lasīta grāmata par hipiju komūnu uz salas kaut kur āzijā, tur bija arī kaut kādi bandīti kuri audzēja zālīti un tie hipiji viņiem to zālīti fenderēja. Viņiem niki bija multeņu varoņu vārdos un lai nokļūtu tajā vietā, kur tā komūna bija apmetusies vajadzēja nolekt no diezgan augsta ūdenskrituma.
Ceru ka cibas kolektīvais intelekts zinās, kā to grāmatu sauca.
Paldies.

no noklausītām sarunām:

Kādā pasākumā divi skolas vecuma jaunieši: "Pagājušoreiz te bija visa Prāta Vētra. Pilnā sastāvā. Es viņus labi pazīstu. No Engures. Tur gan vairāk Roga, man ar viņu, nu, tā, ne pārāk. Bet galvenais viņiem ir... nu, galvenais... vokālists ar to saldo balsi... (ātri ieguglē telefonā) Reinis Kaupers!"
Viņš viņai uz ielas ar sunīti: "Piecdesmit? Piecdesmit?!!! Es dvieļus uz septiņdesmit mazgāju!"
Velosipēdists koši oranžā apspīlētā tērpā un spoguļsaulesbrillēs, šķērsojot pāreju pie sarkanās gaismas, stāsta līdzās skrienošajam mazāk košās drēbēs, bet arī spogulenēs: "Es, kad krītu, zin, ko es daru?" (tālāk nedzirdu, jo gaidu iedegamies zaļo)
Viņš un viņa skrien līdzās, viņa saka krieviski: "Ņemot vērā, Koļa, ka tava dzīve jau ir sabeigta, nu, ko es tev varu dot?" (man šķiet, ka turpinājumā viņa teica "Ja nu vienīgi seksu", bet neesmu drošs, jo biju jau pabraucis garām uz riteņa un nesadūšojos piebremzēt, lai noklausītos līdz galam)

Pamanīju sludinājumu, kurā tiek tirgota šī grāmata. Viena no bērnības traumām - tā jebkurā brīdī spēja uzdzīt pusaudžu depresiju, atšķirot un izlasot pāris rindkopas ar jautru rotaļu un saviesīgu izklaižu aprakstiem (paredzēta pieaugušo auditorijai)

Vācu aitu vilka suns