marilyn

- vakar mans google photos atrādīja bildi no 2009 gada februāra, kurā redzams Kārlis P. un kaut kāds policists kurš skatās uz kandžas aparātu
- šorīt beidzot uztaisīju ful medames. Bija ļoti ok, bet mēģināšu vēl labāk un tā lai nav jāloba pupu mizas
- Toms konkursā spēlēja klavieres un ieguva galveno balvu.

Nezināju, ka GOAT arī ir tādi skaņdarbi, kas ir absolūta 60/70s estētika. Šis skaņdarbs ir perfekcija! No minētās estētikas tas pāraug tumšākā post-roķīgākā/džojdivižonīgā eksplorācijā un beidzas ar jumta noraušanu. Vienkārši PERFEKTAIS SKAŅDARBS! 

ja tā ira mēle, tā ir cita mēle. ja es cepu mēli, tā ir mana mēle. ļeņins, 2025

tas materiāls ir dūmakains. kaut kur blakus ir gabals ar mizu. gaidu pie televizora, kad man atvedīs substack. pagrieziens, ko paņēmi, ir pazudis. priekšā saliktas vairākas bildes, uz tām tu negribi skatīties un aizmirsti. slava ir graujoša, tu lasi. ekrāna placenta, nu nevar tur neko saskatīt. notīrīt arī nevar, jo tu neej pret dabu. tas ir sastāviņš, kas piebraucis priekšā logam. vai nu jāgaida saraksts, vai jāveras matētā burkā. burka ir kļuvusi par daļu no sejas kā fiksīvs maskas gabals. sejai priekšā ir saliktas garlikas. tu esi iespundēts plauktu noliktavā, turklāt ar seju cieši klāt tām burkām uz tiem plauktiem. skatiens nav tas, kas var pakustināt ķermeni. skatiens ir atkarīgs no ķermeņa, viņš gaida, viņš tikai grib redzēt, bet ķermenis ir uzkarināts uz sevis vērošanas fiksīviem. skatienam jāiemācās kustināt lietas. vismaz tiktāl, lai varētu pastumt malā tāfeli. vai skatiens ir stiprs un to spēj? viņam jau sāk veidoties atvilktnes, kur tas jau kādreiz kaut ko noglabāja, kas noderēs, kad atvilktņu vēl nebija. ja skatienam dod laiku, viņš to spēs, jo viņš nevar raudzīties miglu bildē. sastāvējušos strāvojumu pakotne, kā plakāts, kā tapete. tikai kāpēc tas viss ir tik tuvu sejai? kur ir distance? skatiens grib strādāt, bet prāts nogurst. atstāj viņu vienu, un viņš redzēs. citi jau redz. mēs palikām tur, kur mums neiedeva. un tagad tas nāk vāliem un nesaprotams. fiksītis ir priekšā, un dari, ko tu gribi.

I present to you The Auto Brewery syndrome.

Par šobrīd aktuāliem jaunumiem.

Kamēr mums aizmālē acis ar publiskām šaušanām, karu, institucionalizēto pedofīliju, utt., tikmēr mēs nespēsim savā starpā vienoties par visbūtiskāko - kolektīvu apziņu par visu, kas tika risināts Okupē Volstrītu protestos - to, ka korporācijas turpina raust nenormālus montetāros resursus, kamēr parastais cilvēks nepieredz nekādu materiālu izgausmi. To, ka vispirms būtu vardarbīgi jāvēršanas pret mantraušiem. Ar rīksti jāiedzīvina luterāņu pieticīgums.

Acu aizmālēšanas mērķis: lai dažādu politisko kultūru cilvēki nespētu savstarpēji vienoties par kopīgo/būtisko un nesāktu 0,5% medības - ar mērķi nogalināt personas un sadedzināt viņu īpašumus.

Pozitīvais aspekts: vismaz tagad visi tie taisnbikši, kuri apsaukāja citus par konspirāciju teoristiem, var apkakāties. Viens ir intuitīvi nojaust, ka cilvēki, kuri netiek audzināti ar morāli, kļūst par briesmoņiem, saskaroties ar nosacīti neierobežotu varu. Kāpēc tāda virzība? Jo, būdami bērni, viņi tika pakļauti uz traumām bāzētai prāta kontrolei. Sistemātisks traumatisms nenobriedušu prātu sašķels - pāri darītājs, turpinot "strādāt" ar konkrēto subjektu - var palīdzēt attīstīt viņā jebkāda veida rakstura alter ego. Kāpēc tas ir esenciāli šajā super šaurajā sabiedrībā, kas ir 1% (tie pat nav 1%, bet gan 0,1% no visiem zemes iedzīvotājiem, kuri kontrolē 60% pasaules resursu).

DELFI: Abū Dabī noslēgušās ASV, Ukrainas un Krievijas sarunas; turpināsies rīt

$87.70 sudrabs... - bet kāpēc bija tāds kritiens?

Man ir jauna mīlestība mūzikā. Grupas TELEVISION skaņdarbs Marquee Moon (1977). Pilnasiņu postpanks, kas piesātināts ar interesantiem ģitāras risinājumiem, pret-melodijām (counter-melody), u.tml. 

https://www.youtube.com/watch?v=8r0QYne_Yxs

https://youtu.be/Zf052uxFF58?si=QNhfhvjd6aVCQFLC

vakar bija šausmīga diena...
pa gadu mijas svētkiem man ar rodņu sanāca saruna par zobiem un zobārstiem. tad nu pēc tās sarunas es rēķināju, kad pēdējo reizi esmu bijis pie zobārsta. tā pavisam precīzi neizdevās atcerēties. tas bija kaut kad 2013. vai 2014. gadā. tad nu tā ka tas tik ļoti sen, saņēmos un pieteicos uz tehnisko apskati. tā bija vakar. nu bet es jau pirms tam vairākas dienas panikā... lai panika nemazinātos un vispār būtu jautri, reģistratūras tantes saputrojušās meistarībā un pāris cilvēkus pierakstījušas uz vienu laiku. i tago es panikā pie kabineta duravām nosēdēju vairāk par pusotru stundu.
vizīte man gan tad bija īsa. zobārste apskatījās, izbakstīja man tur visu un paziņoja: viss kārtībā, nekādu bojājumu, nekas tur nav jādara. un visa mana vizīte kabinetā aizņēma tikai dažas minūtes. bet nu tās ciešanas šausmās pirms tam...
rezultātā man bija tikai jāapmaksā tehniskā apskate (12 eiro) un nekāda labošana un citas šausmas.
līdz ar to man pēdējā kaut kāda zoba labošana ir bijusi pirms vairāk kā 20 gadiem. esmu laimīgs. ceru, ka man vēl tik pat ilgi tur neko nevajadzēs darīt.

#notallmen - protams not all, un pārsvarā šo not all vidū ir tādi kam vienkārši nav iespējas un kas jūtas par vāju - ietekmes vai nervu sistēmas ziñā

Es saprotu, ka man pašlaik ir paranoja

August? More like Anxious-gust

Divi Galzhas

No rīta Edgars atsūtīja, ziņu: 'Pēkšņi un negaidīti. Atvadījāmies kā reiz pirms mēneša'
Vēlāk uzzināju, ka Jānis šodien ir miris. Ziņās arī ir.

Ktulohi un extras in a nutshell. Tak beidziet ar viņiem runāt. Tie ir algoritma driven elles boti.

kas tur ir latviešiem, ka gribas saskaldīt to leduskalnu un viņā uzjāt utt.

A tu bļeģ padomā kāpēc!

kāpj - 116 par unci atm...