on
pēkšņi.. viņam vairs nepatīkot būt vienam un dārzs, trepes, sienas utt., viss liekot just tukšumu. Un tad nu viņs vēršas pie manis ar pilnīgu pārliecību, ka es piepildīšu to. Bet nē, es to nedarīšu. Viņš apgalvo, ka esmu jau to izdarījusi.

viņs taču zina, ka es tik un ta atgriezīšos atkal un atkal pie viņa. Bet lai spēle turpinās.. savādāk jau tā nebūtu tik garda un savādāk jau tā nebūtu tik spēcīga. :)