viņš taču ir nenormāls!
esmu gatava doties uz laboratoriju, kad atskan telefona zvans. izlādējas baterija, tāpēc aizņemos no mātes telefonu, lai atzvanītu zvanītājam, kas LOĢISKI ir viņš. atzvanu. viņš jautā, ko es daru- atbildu, ka dodos pie ārsta- viņš netic (kā jau 70% par visu, ko es daru). tad saka, lai satiekos ar viņu. saku, ka nevaru tagad. tad viņš atkal apvainojas.

pēc 1,5 h viņš zvana manai mātei un prasa, vai nevar iedot klausuli man- viņa atbild, ka nevar, jo esmu pie ārsta, viņa nomet klausuli, jo viņa nav apmierināta par tiko notikušo telefonsarunu. viņš atkal apvainojas.

sākumā minētās sarunas nobeigumā es teicu, ka ziņošu, ja viss norisināsies pietiekami raiti, ātri uut un man būs saprātīgi daudz laika, lai satiktos ar viņu. viņš laikam to uzskatījā kā manu solījumu par to, ka mēs satiksimies.

laboratorijas apmeklējums ievilkās uz 3,5h. reāli- neatlika laiks, lai tiktos ar viņu. kad viņam to pateicu, viņš atkal bija dusmīgs. es teicu, ka lai viņš iemācās paziņot par ko tādu savlaicīgi, jo mans dienas grafiks ir diez gan noslogots. viņš atkal apvainojās, jo tas neesot normāli, ka mums vajagot sastādīt grafiku, kad varam satikties un kad nevaram, un apgalvoja, ka 1/2h pirms tikšanās esot pilnīgi savlaicīgs ziņojums par iesoējamo (viņa gadījumā-obligāto) tikšanos. ārprāts!

tad nu viņš tagad sēž ar savu draugu kafejnīcā un kā dumpīgais tīnis apvainojies uz visu pasauli, apgalvojot, ka tad kad es varēšu satikties- viņš nevarēs! kaut kāds idiotisms! (vienīgais, kad esmu brīva- 6.dienas vakars)

godīgi sakot, ja viņš mani turpinās šādi terorizēt.. nu nezinu.. mani tas pavisam neapmierina! Galu galā- mēs esam pazīstami tikai 8 dienas!! Labrīt!-kādā sakarā viņš ko tādu maz atļaujas!

labi, es eju vannā!

Tschus!