kad dzīve smejas Tev sejā
pazaudēt bērnu nav tas pats, kas pazaudēt konfektes. Tomēr cilvēki Tev saka mierinošas frāzes tā.. it kā tās būtu bijušas vien kādas parastas konfektes.
Pazaudēt bērnu nozīmē, ka kāds ienāk Tavā dvēselē un izlaupa to, ka kāds nogalina Tevī kko, salauž Tevi.
Tas nozīmē, ka ik pēc brīža Tu iekšēji mirsti aiz skumjām.
Tas nozīmē, ka Tu saproti un jūti, ka neviens un nekas nespēs aizvietot šo iepriekš gaidīto un sapņos izsapņoto.
Tas nozīmē, ka Tu nevari vadīt automašīnu un arī ne savu kosmosa kuģi. Lai cik grūti Tev būtu to atzīt un pieņemt. Lai cik stipra Tu izskatītos no ārpuses.
Atkal un atkal caur prātu skrien atmiņas par mirkļiem, ar kuriem sākās šis mokpilnais gājiens līdz pilnīgai bērna pazaudēšanai.
Pazaudēt bērnu nozīmē asaras. Tik daudz asaras un tik daudz rūpjpilnu sāpju.. un nav nozīmes tam, ka es viņu pat vēl nepaspēju rokās paturēt, piedzemdēt un dzirdēt viņa balsi, raudas, pieskārienu, smaržu, siltumu, izteikt viņa vārdu, viņam dzirdot.
Pazaudēt bērnu nozīme pazaudēt sev vienu no vistuvākajiem. Kādu, kurš dzīvojis Tev zem sirds. . . kādu tik nepasargātu un vāju, kuru daba tā vnk like no Tevis atņemt.

Kāds viņš būtu bijis? Kā viņš būtu izskatījies? Uzvedies? kāds būtu bijis viņa smaids? Un skatiens? Viņa balss un talants?

Cik mēs būtu bijuši laimīgi pavadīt savu dzīvi kopā ar Tevi! Mēs Tevi gribējām! Mēs Tevi gaidījām. Mēs vienmēr Tevi mīlēsim un nekad neaizmirsīsim. No pirmā Tavas dzīves mirkļa, līdz pēdējam mirklim monitorā.

Manā galvā ir pilnīga miskaste un pārpilnība sēru.

Es mīlu Tevi manu mazo, mīļo bērniņ!