neregulārā tradīcija
ikvakara (gandrīz) došanās izvest Daces (ne)taksi(tātad-kranci, kaut gan Dace apgalvo, ka sunene ir īsta) un alus iemalkošana- pirms miega, lai atslābinātu muskuļus miegam.

dažus vakarus, kad tradīcija ir ielīdusi kādā kaktā un netiek pieturēta.. šķiet grūti to nevēlēties. Tā ir atkarība? Bet ne jau vienmēr es tik ļoti pēc tā kāroju!

atradu to masāžas eļļiņu,kuru man Jānis reiz uzdāvināja! Pēdējās dienās/ laikā manas un Jāņa attiecības ir kļuvušas tīri feinas- un kas gan vēl vairāk varētu priecēt, ja ne šis fakts, m? mēs atkal runājam, smejamies un šķietami aizvainojums lēnām izklīst starp klačām, smaidiem, esamību un piedošanas cerību, kas nelielās dozās tiek klusītēm izsmietas līdz otram. Kad atrodos viņam blakus, saprasdama, apzinādamās, ka palēnām viss nostājas savās vietās.. pārņem miers un patiesa pateicība. sajūta, ka esmu drošībā. savādi, bet fakts!

ar katru dienu es aizmirstu aizvien vairāk- no Slovākijas brauciena praktiski neatceros neko- zinu tikai pāris faktus.. no šīs vasaras atceros tās 3 drausmīgākās dienas manā mūžā un pāris faktus.. utt. atkal esmu atsākusi raustīt valodu.. nezinu, kas atkal uznācis.. galvas sāpju lēkmes vairs nav izturamas (piedod, ka es te tā žēlojos, bet arī to vairs nespēju uzturēt sevī, to galvas sāpju dēļ).

Tschus

*ha! neskatoties uz to, ka Rubīna mani organiski ienīst- man ir 8, bet viņas trusītim Dāvim ir 7! un viņš vēl teica, ka man uz 4 varbūt ir ko cerēt! :P