kā ar kukažu pa seju
sēdēju/ gulēju vannā.. un tad es sapratu- vajadzēja braukt uz Berlīni..

zinu tikai to, ka kaut kas nav ritīgi un tas ir rudens, kurš nevēlas pamest mūs, radot vienīgi drūmas sajūtas.. jo zemapziņa nespēj to saprast.. dabas pulkstenis čukst, ka ir ziema, bet pulkstenim kaut kas misējas. viņš neprot atvainoties. un mēs jūkam prātā.

šodien man ir sarkanas rokas-plaukstas. zīmēju ar biedēm- tīri lādzīgi!