Vakar vakarā satiku Haraldu, ienācis  DaDā  viņš lietišķi noteica, ja gribam iedzert, daudz efektīvāk to būs darīt, lietojot pašiem savu alkoholu, nevis kādas vietas piedāvājumu. Apgalvojums bija gana loģisks un es žigli piekritu. Pasūtījuši mango mērci un nolikuši mantas restorānā, mēs devāmies uz tuvējo Rimīti, kur ar dažādiem džinkstošiem izstrādājumiem uzpildījām iepirkumu groziņu. Tad sēdējām DaDā runājām daudzko par akadēmiju, daudzko katrs par savu pieredzi un domām, daudzko par pagātni, tagadnes realitāti, un nākotnes vīzijām. Pēc paris stundām par turpmāko lokeišenu nospriedām izmantot Haralda centra mitekli, un tad nu sākās zvani piedāvājumi, solījumi padomāt, un viss cits kas piederas. Interesanti bija vērot Haralda balss izmaiņas zvanot  Gerdai, kad vēlāk to pieminēju, viņš iesmēja un teica, ka jā balss kļūstot tāda dziļāka:) .

Dzīvoklī izšķīrāmies par labu karstai tējai, uzmeklējām glāzes balzāmam, griezām sieru un pēc mirkļa pie durvīm jau bija Gerda. Citās situācijās laikam gan es būtu notizlojies un juties vientuļi vai sazin kā vēl, bet ar Haraldu tas bija ļoti organiski un jauki. Sāks sarunas par cilvēku vērtību izpratnēm un kultūru īpatnībām, par daudz dažādiem sīkumiem, bet  taipat laikā svarīgiem un cilvēku personību  veidojošiem. Īsziņu apmaiņas ātrums ar Renāti bija sasniedzis vienu ziņu pus stundā, un ap trijiem es nopriecājos ka nav neparko jādomā un jārunā. Mēs kļuvām maķenīt lēnāki un apspriestās Tēmas dziļākas. Un puspiecos es jau pilnīgi noteikti priecājos, ka man atvēlētā sega un spilvens nav jādala ar vēl kādu kaut pilnīgi vienkāršā un nevainīgā naktsguļā.