marrrc

nav bijis

Entries · Archive · Friends · Profile

08:59 pm
2/10/12

1 comment
Leave a comment

***

trauksme tiek ieaudzināta jau kopš lielo logu dienām,
lūkojoties uz garāmtraucošām gaismām. kāds stars skāris tavu seju, un, re, te nu mēs esam - izsisto logu dienās. bet neraizējies, es tevi auklēšu, māsiņ, šajās četrās baltajās sienās, kuras dažs labs dēvē par mieru; es tev došu zāles, māsiņ, turēšos prom no logiem, neiešu tālāk par durvīm. es darīšu visu, tikai apsoli nepāriet.


09:20 pm 10/30/11 Leave a comment	marc *** kas nāk tavā klusumā tēju vārīt? kas kafiju dzert? kas tavam klusumam ēna? kas tavu klusumu melo? es esmu troksnis, es esmu plīsusi skaņa, man cauri cimdi. savu klusumu nezinu, slikti ar iekšējo dzirdi. kas zi' esmu kāda klusuma velis


11:29 pm 9/7/11 Leave a comment	marc *** savos sapņos atkal esmu vējš, plūstošs pa tava, nu jau sabrukušā, balkona durvīm. tagad tu esi atgriezusies otrajā stāvā un vāri kafiju, kamēr tava dzīvokļa iemītniece guļ murgpilnā miegā. tu apzinies, ka tevis šeit vairs nav un lūdz manu palīdzību, bet viss, ko es spēju pateikt melns krusts sarkanu kļavlapu piebirušajās debesīs.

09:46 pm
9/3/11

Leave a comment

marc

***

tu smaržo pēc skujām
tavi mati ir spoguļa lauskas
čūska kas rij savu asti
tu smaržo pēc skujām
un kad pieskaros tev
manās acīs ir spoguļi
telpas kas neved nekur
bet tavi mati tie smaržo pēc skujām
joprojām kad piezogos nepamanīts
joprojām ar zemi aiz nagiem
un ceļu kas neved nekur
tik acīm kas projām

uzvelc man krustu uz pieres
tai vietā kur debesis krustojas
ar māti zemi
uzliec man mājas plecos
un aizved uz vietu
kur beidzas spoguļi
un sākas skumjas

tavi mati smaržo pēc skujām
joprojām


10:19 pm 8/22/11 2 comments Leave a comment	marc *** lēni atveras acs trešā un atvars krūtīs melnie caurumi griežas


10:26 pm 7/1/11 Leave a comment	marc es aizeju rīta miglā kā kokos nosirmo rasa manas kājas ir vēja izpūsti stiebri un basas


11:56 pm 6/9/11 Leave a comment	marc *** ir labi turēt sapni, un varbūt arī turēties. tas jāatceras.

07:53 pm
5/18/11

Leave a comment

marc

***

gaismas stari un tev jau ir vienalga kas par dienu kas tiesa kas ne stari nāk pār tavu pielijušo pieri pērnā lietū uz palodzēm parunāt tu nespēj un negribi mācēt ierunāt citu balsis deviņi stāvi bet piektajā dzīvo tu un ceri kāds atnāks atskan kliedziens un dzīpari savijas virvē ar kuru tu pietauvo kuģi nāk stari nāk un aiziet nobālē nebūtībā un traucē viss kas ir apkārt un dziesma skan ar stariem kas aiziet nekur palodzes uz tavas norasojušās pieres māsa tēvs un māte sēž citur bet tavi stari melo nestāsta tik paģērē piespiest pieri norasojušām durvīm piektajā stāvā un gaidīt kad tu nokāpsi no sava devītā. apnicis lietus pārstājis jau līt sen. bet stari nāk stari pazūd. tu atkārtojies. apnicis. smēķēt kāpņutelpā. tu to nekad nesapratīsi. tev arī nevajag. pieburt starus.

12:36 am
5/14/11

Leave a comment

marc

mēs esam pārņemti ar priekšmetiem, precīzāk, ar nospiedumu atstāšanu tajos, un esam veids, kādā priekšmeti sazinās cits ar citu. kad priekšmeti aiziet, aiziet arī daļa no mums. jā. es nesu sevī visu to nospiedumus, kas uz manis savulaik sēdējuši, likuši grāmatas vai kāruši drēbes. es nesu sevī visu lidoņu sapņus. es esmu savu priekšmetu priekšmets, un šie sapņi manī rada sprostus. šādos brīžos esmu caurule un vienlaikus tajā strēgušais ūdens, bet es nespēju nepieskarties, kā arī izvairīties no pieskāriena. un visu laiku nepamet sajūta, ka arī pieskāriens kļūst par priekšmetu.

11:11 pm
5/10/11

Leave a comment

marc

***

tā saplaukst pumpuri kā pirmais vārds
es esmu muskulis tavā trauslajā stāvā
kāds mani radīja no ūdens, pēc pārvērta mālā
es biju stars

tā palo upes un aizplūst tālāk
tu paliec uz ielas ūdens, pēc pārvērties mālā
es esmu muskulis, es esmu mēle
kāds mani izrāva ārā

tā balo kauli kā lietū skan skārds
kāds reiz tos pārvērtīs gaismā
es biju muskulis tavs pēdējais vārds
tu būsi gaisma

01:16 pm
4/30/11

Leave a comment

marc

***

krīt tasē lāse
noskan dzērvju kāsis
un krāsās saplaukst durvju rokturis
prom pēdas aizved rasā manu māsu
tu paliec siena, grīda, spogulis

kāds pienāk, ieskatās
un aiziet tālāk rasā
tai virzienā, ko paver rokturis
un pēdas paliek šūpojoties tevī
krīt apmetums un zilas debesis

bez putniem, zvaigznēm izgaismotas velves
krīt apmetums un tevī ierakstās
tas spogulis kas karājas pie sienas
un atspulgi no citas pasaules

krīt tasē lāse

Current Music:

jane


06:06 pm 4/29/11 Leave a comment	marc *** pavasaris kož aknās. putni kļūst par jumtiem, bet grīdu nav.


10:58 pm 4/27/11 Leave a comment	marc *** te nu es esmu. varbūt sen jau bija laiks.