marrrc

trauksme tiek ieaudzināta jau kopš lielo logu dienām,
lūkojoties uz garāmtraucošām gaismām. kāds stars skāris tavu seju, un, re, te nu mēs esam - izsisto logu dienās. bet neraizējies, es tevi auklēšu, māsiņ, šajās četrās baltajās sienās, kuras dažs labs dēvē par mieru; es tev došu zāles, māsiņ, turēšos prom no logiem, neiešu tālāk par durvīm. es darīšu visu, tikai apsoli nepāriet.