savos sapņos atkal esmu vējš, plūstošs pa tava, nu jau sabrukušā, balkona durvīm. tagad tu esi atgriezusies otrajā stāvā un vāri kafiju, kamēr tava dzīvokļa iemītniece guļ murgpilnā miegā. tu apzinies, ka tevis šeit vairs nav un lūdz manu palīdzību, bet viss, ko es spēju pateikt melns krusts sarkanu kļavlapu piebirušajās debesīs.