marrrc

krīt tasē lāse
noskan dzērvju kāsis
un krāsās saplaukst durvju rokturis
prom pēdas aizved rasā manu māsu
tu paliec siena, grīda, spogulis

kāds pienāk, ieskatās
un aiziet tālāk rasā
tai virzienā, ko paver rokturis
un pēdas paliek šūpojoties tevī
krīt apmetums un zilas debesis

bez putniem, zvaigznēm izgaismotas velves
krīt apmetums un tevī ierakstās
tas spogulis kas karājas pie sienas
un atspulgi no citas pasaules