marrrc

tu smaržo pēc skujām
tavi mati ir spoguļa lauskas
čūska kas rij savu asti
tu smaržo pēc skujām
un kad pieskaros tev
manās acīs ir spoguļi
telpas kas neved nekur
bet tavi mati tie smaržo pēc skujām
joprojām kad piezogos nepamanīts
joprojām ar zemi aiz nagiem
un ceļu kas neved nekur
tik acīm kas projām

uzvelc man krustu uz pieres
tai vietā kur debesis krustojas
ar māti zemi
uzliec man mājas plecos
un aizved uz vietu
kur beidzas spoguļi
un sākas skumjas

tavi mati smaržo pēc skujām
joprojām