gaismas stari un tev jau ir vienalga kas par dienu kas tiesa kas ne stari nāk pār tavu pielijušo pieri pērnā lietū uz palodzēm parunāt tu nespēj un negribi mācēt ierunāt citu balsis deviņi stāvi bet piektajā dzīvo tu un ceri kāds atnāks atskan kliedziens un dzīpari savijas virvē ar kuru tu pietauvo kuģi nāk stari nāk un aiziet nobālē nebūtībā un traucē viss kas ir apkārt un dziesma skan ar stariem kas aiziet nekur palodzes uz tavas norasojušās pieres māsa tēvs un māte sēž citur bet tavi stari melo nestāsta tik paģērē piespiest pieri norasojušām durvīm piektajā stāvā un gaidīt kad tu nokāpsi no sava devītā. apnicis lietus pārstājis jau līt sen. bet stari nāk stari pazūd. tu atkārtojies. apnicis. smēķēt kāpņutelpā. tu to nekad nesapratīsi. tev arī nevajag. pieburt starus.