Aqua Linda un Santa Gertruda mani apcietināja ciematā Nogales, ielika kamerā ar trīsdesmit venecuēliešiem un turēja četras naktis telpā ar nemitīgu apgaismojumu bez laika izjūtas ar reaktīvajiem podiem un gulēšanu uz betona grīdas ja varēja atrast pleķi kur apgulties ar folija sedziņu kas čaukstēja no visām pusēm kā stiprs lietus pret metāla jumtu. Ik pa laikam ienāca neskaitāmi oficieri jebkurā laikā un pavēloši nobļāvās. Tad mani pārveda uz ciematu Tuscon ar vēl švakāku ēdināšanu vieni un tie paši neēdamie buritos, ko inmeiti krāmēja uz palodzes aiz kuras varēja redzēt kā strādā virsnieku sastāvs un citu kameru logus kuros parādījās izmisušas segas. Beigās pēc trim pārbraucieniem autobusā ar restotiem logiem mani izlaida komūnā kas sākās ar lūgšanu jēzum spāņu valodā. Es laikam te nelasīšu savu vienīgo grāmatu ričarda god delusion. Te ir brīvprātīgais darbs es arī pieteicos palīdzēt visu laiku parādās ēdiens varu iziet uzpīpēt ieiet dušā un pieslēgt savu clash of klans bezvadu internetam.