dzeltenajā mājā, kurai no pakšiem aug zāle, nevis zāle kā parasti aug no zemes un pieskaras sienai, bet zāle, kas aug ārā no sienas un lokās, kā mati vai kā tepiķis, kurš nav sen apgriezts. kad pieskaras šiem matiem, tie paši paceļ līdz pirmajam stāvam, lai gan slepkavība notika otrajā stāvā. tā, slepkavība, tiecās no labās puses uz mājas vidu un to nesa vīrietis izgludinātā kreklā un kartona vestē. šis vīrietis sapņos redz kapronu, bet viss, kas palicis pāri no striķiem, viņam aug uz galvas. katrs ciemiņš retais, kas ieklīst pie viņa dzīvoklī, atstāj uz viņa vestes atzīmes, tādā veidā vīrietis ir uzkrājis pietiekami daudz atziņu, lai varētu nogalināt cauri sienām. viņš atsperas pret mājas ārsienu un triecas cauri. vīrietis, kas dzīvo otrajā stāvā pa vidu, un kurš pārvalda divus logus, kuri. logos var redzēt sērdienes, viņu atspulgus un viņu matus. viņu brošas, viņu apkaklītes, gredzenu krelles un auskarus, copē saņemtus matus un sienas pulksteni. vīrietis pa vidu dzīvo sapratnē par šo parādību neesamību, bet slepkava no mājas ārējās sienas glezno ķinķēziņus uz sienas, kas ir arī kaimiņa siena. vienu dienu pirmā stāva kaimiņa meita bija aizmirsusi atslēgu un ienāca ar savu draudzeni dārzā, kurā auga divas ābeles. katrs ābeļu zars bija piesiets pie zemes ar baltu diegu. katrs diegs turēja matus cik iespējams statiskākus, lai elektrība, kas radās vējā, varētu iemiesot skursteņa un jumta sargus. vīrietis sēdēja savā istabā un skatījās uz ārsienu, kas stāvēja aiz 22 collu monitora. monitors ēda acis un acis ēda monitoru. monitor, beidz ēst manas acis, cilvēks teica, bet monitors viņam deva atbildi. katra jauna atbilde lika meklēt jaunus jautājumus, kuriem nebija gala. kad jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, tad vīrietis nosūta pastu un izdara slepkavību. siena jau nokārta ar panākumu vimpeļiem, bet slepkavības vēl nebeidz rasties. tās nāk kā nereti ciemiņu un atstāj atzīmes uz vīrieša kartona jakas, tās, kas karājas pieliekamajā vai garderobē, kur glabājas cukura pakas. kad vīrietis uzvelk jaku virsū vestei, tad viņš ir gatavs iet ārā. āra pārsvarā ir bīstama, tās neparedzamā vēja dēļ, kurš valda pār elektrības striķiem un nodrošina ābolu augšanu. zem āboliem kā likums redīsi rod savu patvērumu un redīsi ir mazo tārpu iedomas. kad vitamīnu dzīts kultivators ienāk kādā no svešiem dzīvokļiem, viņu sagaida rakstoti aizkari. šo drūmo noskaņu retina lakotas grīdas un telefona vads, kas pārkarājas starp dzīvojamajām platībām. kad jūs būsiet sapratis šo atšķirību, jūs varēsiet šķērsot dzīvojamās patības caur nelielo spraugu pie griestiem un sienas. kā jūs vēlētos savu omleti šorīt, ser. es gribu daudz skrūvju, jo mans skrūvgrieznis. atveras durvis un ienāk pelageja, sakiet cienītais kungs, kā šodin sauc pulksteni? kolīdz tas ir pateikts, kodīgs vējš pieskaras pālim, kas iedzīts galvenajā istabā un dod svētību mājai. mājas aumaļas saļogas, un krogs uz stūra atver krūšu kabatu nabaga maratam manam mazajam.
veidojiet savus aizkarus arkas formā, lai vēja suņi varētu ķemmēties, lai to atstātās bārkstis rāda ceļu, lai apgaismo domas un lai. kad kustīgas krūtis uzguļ uz jumta, nosprosto mikrofona caurumiņus un sāk tecēt pa bēniņu sijām