sapratu, ka ierakstīšanai jāpieiet ar samuraja pietāti, līdzīgi kā es šodien noliku pildspalvu atpakaļ uz galda - ar abām rokām. jā, es arī atļaušos iestarpināt, ka klausiet, ko viņš saka, jo viņš ir gudrs un vieds. es esmu gan, jā, un tagad jaunākās ziņas no ādažiem. kur nu, paklusē, dr, beidz raudāt jau no paša rīta. es tikai gribēju pajokoties. tagad turi savu samuraja stāju un neļauj ielausties domām, ka mūsu divu saruna, ko īstenībā tu viens pats saki, ka tā nav nekāda ņirgāšanās un parodija, bet ka tā ir organiska sastāvdaļa. šodien man ir mazliet jau manieres un es labāk spēšu sevi disciplinēt. es vakar biju tik nevainīgs, ka izgāju ārā no galvas pa priekšu un tad vēl pat šorīt piecēlos skrienošs pa priekšu no galvas ārā kā tāds traks, bet tagad jau es sevi kontrolēju kā samurajs. bet kāpēc tad pīties ar jaunajiem dzejniekiem, ja viņi ir tādi jampampiņi? bet kas teica, ka viņi ir slikti. katrs apmierina sevi un citus, ja paliek pāri. nu gan nu gan, nevaru neko iebilst. žēl ka nevar iziet uz balkona, jo tur saule, bet silta tēja labi noder, jo tas palīdz kaklam. kam vēl tas palīdz. svarīgi ir nepārdegt pāragri. atceries, kā tu vakar priecīgs aizgāji gulēt ar domu, ka dienu nu beidzot ir galā, kas tik tajā nenotika un tad tu liecies gultā un sapņo visko. sapņi diezgan vaiolenti tīri emocionāli, nekas tur ne vardarbība ne kas, bet tīri tā noskaņa un interpretācija. ah. nujā, čau, tu esi skaists šorīt.