vienmēr var ierauties sevī un sapīkt. kad es domāju, kā es biju aizmirsis šo, man nenāk prātā atbilde, jo es itkā nebiju aizmirsis, bet biju aizgājis pa citu ceļu un tur meklējos, bet tagad atgriezos un man ir aizdomas, kā es to panācu. izmantot katru iespēju ierakstīt, nevis domāt, vai vajag, varbūt nevajag, varbūt saņemties, uzpūsties, sasprāgt.. es sapratu. labi ka tu neiebilsti sirdīgi, jo man bija sakāmais. turpini. nu jā traļivaļi, jūs jau sapratāt, ko es gribēju teikt. bērnunamos ir alumīnija katli un riži puikas. tā man rādīja filmā, tā es tam ticu. tagad davai. lielā tēma noklusēta. nu ko tu tiešām kā tāds lops nāc ar savām auzām. nu nu, kāpēc tā satraucies. nu nu, tāpat mēs esam ērtā sēdeklī un paslēpušies un varam vārīt un aronijas šaut. tas ir diezgan labi un laba izdevība tāda ir un ir jāizmanto iespējas, ko sniedz baltā nakts. uz priekšu draugi dārdam kangaros. nu varbūt tagad pastāsti, kas tevī ir tā sastāvējies. paskat, kā mēs tik daudz jau ierakstījām, bet varēja taču vispār nesākt un aiziet uz gauju tukšā un apmierināties ar sarakstīto līdz šim, bet redziet liktenis tā bija iegrozījies, ka es atkal rakstu kā trakais zirgs un ko tu tādam padarīsi. es diezgan labi esmu nobruņojies vai ne. jā tikai jāpieceļ no mirušajiem vecie kapļi un bruņutērps un atkal var donkihotēt uz vella paraušanu, kas mums arī vislabāk piestāv. es tev salutēju brāl, mums ir lieliska komanda. jā mums ir lieliska komata. beidz rūkt br dr br. hops. laba atklāsme. man ipirksti jūtas tik viegli es varu drukāt kā negantnieks. saule uzspīd. iešu ārišķībās ārēs