"tā, man lūdzu kompleksās pusdienas" vārgā balstiņā saka mans darba kolēģis, kad viņa rinda pienākusi. kādreiz viņš darīja tā - apēd karoti zupas un noliek rokas uz ceļiem, gremo, tad turpina. tagad viņš ir iemanījies mazliet saraut, jo es viņu vairs negaidu, kad viņš gabaliņu kotletes knaiba pusstundu.
vispār mans kolēģis ir frīks, es par viņu vēl pastāstīšu.