zemteks pakarama's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, May 13th, 2004
| Time |
Event |
| 2:49p |
bāc, esmu augšāmcēlies. paldies iet pie iii, par gaišas domas pamešanu. šis lietotājs ir tād kā leģenda, ne? ir tādas nelielas bailes sapurgāt tēlu un tā, bet šis varētu izvērsties par pasākumu, kam nav komerciālu žnaugu -> nebaidīšanās izklausīties bērnišķīgi, stilistiski neveikli vai vēl kā līdzīgi un skat, friends liste arī vecā saglabājusies, tikai ierakstu nav palicis, bēda, lai gan tie kas kompī saglabājušies šķiet nebaudāmi, bet tas neliedz turpināt būt atklātam, he. | | 2:56p |
tā pat gribētu piebilst, ka iekšēji ierobežojumi rada vēdera spazmas un neveicina vielmaiņu, to pašu var attiecināt uz apjoma ierobežojumiem. | | 2:57p |
nē tas nav tas marabou, šeit neiederēsies manu mazo draudziņ, jo mēs esam ES. | | 2:59p |
to varētu arī uzskatīt par nothing special, bet, ja tas sakrīt ar brīdi, kad sāk uz galda spīdēt saule (šajā laikā katru dienu) tad atliek vien novilkt bikses un salutēt. šo savukārt varētu uzskatīt par tādu reklāmas triku, sak, redzi, es tūlīt sākšu runāt visādas trakas lietas. un kas tās īsti ir par projekcijām, kuras rodas pieņemot to ko citi varētu padomāt. die others. | | 3:01p |
ha, šāds panīkums ciboloģijā kad neviens neko neraksta, var nomākt tikai tādus dārzeņus kuri degunu urbinādami gaida kad kas parādīsies, kāds drukāts vārds pie kura pieknaģēt zeķes (apakšbikses ja gribas). kas ir noticis, esmu uzlabojis savu pareizrakstību, šobrīd uz galda stāv viens uz otra a4 formāts ar to kā pareizāk teikt. piemēram, saka "cits", nevis "savāds", jo savāds=dīvains. | | 3:04p |
katrā ziņā, cilvēku cieņa ir balstīta uz pārbaudītām vērtībām. un skapji stāv istabā viens blakus otram viens pretī citam un vēro viens otru un vērtē un skapī guļ mazs bērniņš un zīmē mežu uz skabargu fona. | | 3:11p |
par apdroshinaashanu (šo man piedāvāja, kad temata logā nospiedu taustiņu "uz leju")
tāds panīkums nav pieļaujams, jo pat spēlējoties ar dzeloņdrātī agrāk vai vēlāk saplēsīsi cimdiņus un tad ragutiņas velkot pa Brīvības ielas asfaltu kaitināsi onkuļus smukās automašīnās. | | 3:13p |
nekautrējieties, draugi, ārā ir pavasaris, nevajag būt tik poletkorektiem, var šodien piemēram iet pie pogas uz Hospitāļielu, nejau tā ka es gribētu satikt nepazīstamus cilvēkus, vienārši kaut kā tā dīvaini, ka visi mēģina iztaisīties par labākiem nekā patiesībā ā ir. | | 3:15p |
bet entuziasmu nevajadzētu izbarot izsalkušiem kurlmēmiem suņiem, jo galvenais process iet vaļā tavā galvā un galvenais neaizdambēt to caurumu pa kuru var dabūt barību iekšā. | | 3:17p |
īpaši neatbalstu teksta pārlasīšanu pirms publicēšanas. šie nav nekādi rīgas viļņi. | | 3:18p |
neizskaties tik bēdīgs, cibiņ, tevi taču mājās gaida tava gāzes plīts. | | 3:24p |
paņemsies paņemsies un nomierināsies, kāds čukstēja. tīklā vārnām smags gaiss. kaut kā tā, gandrīz kā tāds sirreāls iztēlojums, bet nevajag jau visu tik burtiski uztvert. | | 4:36p |
tāds pavasarīgi saulains stāsts par to kā es iešu paēst un tad uz 'neitrālo joslu'.
es neatbalstu spiegošanu caur datoru, ja to var vērst pret mani, piemēram, atlaist no darba par internetā pavadītajām stundām. cilvēcīgi būtu no sākuma izteikt rājienu un tad ja tiek atkārtotas neatļautās darbības, tikai tad laist vaļā. šādi nostādot jautājumu ceru gūt sirdsmieru.
iepriekšējā 'darba vietā' man svinīgi tika paziņots, ka dzejoļus var rakstīt arī mājās, par ko es nemaz nepabrīnījos.
darba uzdevumus veicu ar tīru sirdsapziņu, bet ir jau visādas interpretācijas iespējas. | | 4:48p |
neizdevies joks, par kuru nosarkt zem galda, pierautiem ceļgaliem, degunu papīrgrozā. | | 4:49p |
"tā, man lūdzu kompleksās pusdienas" vārgā balstiņā saka mans darba kolēģis, kad viņa rinda pienākusi. kādreiz viņš darīja tā - apēd karoti zupas un noliek rokas uz ceļiem, gremo, tad turpina. tagad viņš ir iemanījies mazliet saraut, jo es viņu vairs negaidu, kad viņš gabaliņu kotletes knaiba pusstundu.
vispār mans kolēģis ir frīks, es par viņu vēl pastāstīšu. |
|