atnāku mājās, tētis uzreiz saka, tu atvaino, es pierakstīju komentārus, un smaida. skatos, viņs uz maniem indikatoriem pāri manām atzīmēm sarakstījis savas pārdomas. bļin, spameris nodomāju, jo dusmoties vairs nekotējas. tā es to arī uztvēru kā stnsilu uz manas mājas sienas. vienu indikatoru satinu tūtā, pārējos saplēsu un izmetu, pēc tam arī tūtu saburzīju un izmetu. tagad taisu jaunus. pagaidām ir trīs:
*tas lauzīs
*citi iet pretestībā
*nav jēgas

nopirku arī signālpistoli. domāju, viņa tā klusiņām uzplīkšķinās un viegla sēra smaka būs, kas tādējādi papildinās sensoros kanālus arī ar degunu, bet tā pistole tādu blīkšķi uztaisīja, ka auss aizkrita. nākamreiz pacelšu gaisā. šodien kaut kā diena sapurgāta, no vienas puses skatoties.