mūsu jaunākajā izlaidumā mēs mēģināsim reproducēt nervu sistēmu. lai rokas varētu kustināt priekšmetus, ir svarīgi nervus sistēmu nodrošināt ar vajadzīgajiem audiem. tā, piemēram, veidojot modeli, kas mums palīdzēs kustināt molekulas no attāluma, ir labi jātrennējas krā valodā. tas nozīmē savukārt, ka ir jāievēros sitēmas prasības attiecībā uz to, kā mēs darbojamies izraudzītā vidē. piemēram, purvainā apstāklī būtu viegli saindēties ar izplūdes gāzēm un iežu iegūšanas plašadkās ir vienreizēja iespēja tapt saspiestam vai arī uzkulties uz kādu fluorescējošu suni. jūs varbūt esat redzējuši seriālu kapteiņa granta bērni, tad gribēsit svarīgāk izpētīt gadījumu ar ērgli, kas paceļ spārnos mazu puisēnu un streloki sašauj ērgli neievainojot upuri, kurš aiziet bojā krītot no liela attāluma. varētu ģenerēt šo modeli ar daudz dažādiem papildu instrumentāļiem un lokatīviem, bet galveinais aspekts paliek galvens. cilvēks savā turpmākajā dzīvē uzlabos tehnoloģisko progresu, kas mums nesīs iespēju sazināties no attāluma, bet nevis tādā nozīmē, kādā mēs to pieredzam šobrīd, bet tīri ar pieskārienu vajadzīgajiem nervu kamoliem. pamēģiniet aizklāt vienu aci ar pavēles formu, bet otru ar apgalvojuma un redzēsit, ka būtības dzīles atklājas savādākā gaismā. es kā savas dzīves diženo mērķi pārklājis ar dubiscējošu vairākumu gribošu varšavu, došu laimes perēklim īpašu vietu mūsdienu kosmogorijā un taifūns nespēs mūs atraut no mūsu tieksmes pārvarēt attālumus, kā arī laiku pa laikam uzsēsties diženo prātvēderu vainagotajām galvām. lai tas būtu izdevīgi, iedošu jums nelielu piemēru vāceli, kas atpestī no ļauna. es kādreiz nodarbojos ar automātisko rakstību, bet tā manā prātā ieseļīja daudz prerogatīvu un tādējādi mūsdienas līdz mums tomēr tika. labi būtu sakontaktēt vajadzīgos cilvēkus mūsu kopēju pētījumu labad un rast vajadzīgo finansējumu, lai domātu par lietām to ierastajā kārtībā. es labi saprotu, ka nav viegli izsekot manam domu mākonim, es uzņemos visu atbildību par šiem klaustrofobijas apoloģētiem, bet tomēr zinātņu akadēmijai būtu vairāk jārēķinās ar iespēju, ka to var vērot no viesnīcas latvija. tagad dosimies uz kādu mazāku pasjoloku un radīsim tur vietējā internātskolas skolotāja amato wowow. tas bija labi darīts, ņemot vērā vēlās vakar stundas, ko pavada ar kuņģa vēzi slims dzejnieks, kas savas apmātības nolūkā lieto lētu vīnu tādējādi sevi grūzdams pat vēl lielākā izmisumā. pamēģiniet nokrist obmorokā, ja tas var izrādīties pierādījuma vērts triks. es biju reiz nosēdies uz azbesta klausules un gaidīju runas tiesības uz visiem labajiem gadiem, kas uz mūsu vajadzību ir izvirzītas plīšu lācīša iekšējā monologā. gribētos jums aizrādīt, ka blakusefekti ir dziļi iesēdināti aizdomu krēsla slavas zālē un es atsakos tos laurus pieņemt, kas tikai uz apjomu tēmē. es tomēr risinu kārtu pēc kārtas, bet vienlaicīgi pieturo gigabaitu skalai, kas manas kā kibersaiborga aknas ir iedēstījis vajadzīgajā iespēju kaligrāfijā. tātad mans nodoms nav atkārtoties vajadzības skaitāmpantos, bet doties dziļāk klausules pariktēs un gaidīt, kad tas izrādīsies nopelniem bagāts. no manas kiberaktivitātes var spriest par dienā izsmēķēto cigarešu daudzumu cd un domas dalās šajā sakarā. ja piemēram varenas vezumu vāceles iesūdz tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, tas var novest pie katarases pamestas mātes ar diviem bērniem, bet sliktie gari var tikai noteikt, nabaga sieviete. es gribētu oponēt šādai domu gaitai un aizlidzu klāstīt strūnas pāri visiem vajadzīgajiem posmiem mūsu stāstā. es varbūt nepārspēju apjoma ziņā konanu doilu, bet gods paliek pirmajā vietā un es nezinu īsti kā var cilvēks rakstīt dzeju, ja viņam ir liels vēders un viņš regulāri pavada sauli dažādos dzerstiņos. ja mūsu valstī būtu atļautas sēnes, tas alkoholu lietiski samazinātu svarā un tad tikai varētu cīnīties pret tabaku un darīt to ar apbrīnojamu spēku, kas arī vienmēr labi izdodas. bet tagad pievērsīsimies domas gaitai, kas apraksta manas pēdējās dzīves gaitas. kad nāve sit šeit un tur apkārt aiziet cilvēki un palicēji jūtas uz vientuļas salas, bet nāk jaunā paaudze un viņiem nav šādas sklerozes vēl iemetušās, kas izlīdzina kopējo ainavu un dara to ar gadu skaitļiem itin viegli. piemēram, maniem vecākiem ir daudz gadu salīdzinoši ar mani, bet nezinu, vai viņi kādreiz ir domājuši par miršanu, jo tomēr nāve iestājas pēkšņi daudzos gadījumos, bet daudzos tās nākas sagaidīt ar ziediem uz buķetes. es varbūt leju karstu šajā vēsajā vakara dienā un darbs mani arī negaida, lai kā es to lūgtos un darītu savu darbu ar ikdienišķu prieku uz lūpām. mūsdienas ir pārvērstas par apostofeli un durkļi var noderēt cīņā pret sāpēm. ja izdara sev injekcijas rokas rajonā, tad apkārt esošās ķermeņa daļas var protestēt. no šejienes es izdaru secinājumus par kiborgu optiskajām iespējām, kad kārlis zeiss ir izgudrojis lielisko kino aparātu ar sony datunesējiem un gibraltāra skārda bungām, tad ginters grass ir pieradis smēķēt saulespuķes tieši no sava vasarnīcas balkona. viens stāsts bija par to, kā bagāta māte esot dakteris nopērk vasarnīcu dēlam, bet māju meitai un dalīt savas sakvojāža paliekas pēc šāda veida incesta es nevarētu nosaukt par kulturāla cilvēka izgājieniem. lūdzam darīt tagad lietas uzmanīgi, jo nāk tas resnais gadsimts, kad uz aproču pogām gādīgiem ļaudīm parādās raudas un asaras satur hlorometīnu, ko var izmantot acumirklīgam priekam, bet lietotājs gg ir ineses tk un dignas pornokaralienes suprūgs un dara to ar godu, jo viņu un bandu vienreiz redzēju pio diennakts kioska gaidām šņabja pievedumu vai arī čipsu un gardi smējās veikala apsargi, kad tika izsisti visi logi un vitrīnas un gudrība iztecēja kā pēdējie vārdi no baskerviļas suņa pieres. tomēr roku sakost tas paspēja un grauzdiņi vienmēr bija palikuši pāri no šī saišu atslēgu kaula. es biju ar kurpi iemaldījies dundegas pilī un gaidīju satumstam laikus, bet iegarenās maizes šķēles bija uzreiz tik aktīvas, ka man aptecējās dūša tik dikti skatoties uz visiem pseidofilosofiskiem ieskatiem manā pēdējā bērnībā, ko no skaldnes atdala brīnišķīgas ielejas un kadru biroja valde ir mūs piestiprinājusi pie apmales lai tas radītu brīvības v burtu victory kā teiktu staļina kreisā roka berijs, kurš tapa nejauši aprakts sava saimnieka bērēs ar kaudzītu mutautu un zivju restorāni ir iecienīti jūrmalas pilsētā it sevišķi tie, kas tuvu kapiem atduras un viļņi jūrā paijā kargina kungu