[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Wednesday, December 12th, 2007
| Time | Event |
| 5:09a | beidzot nogriezu nagus. tas itkā nav liels sasniegums, bet tomēr pierāda, ka no rīta pamostas ar skaidru galvu es. tātad dažas pāris atziņas ir ienākušās. kopš rakstu daudz man ir daudz saturīgāks miegs. daudz informētāks un patīkamāks. tāpat arī secinu, ka pliki nodomi izrauj gabalu un aiziet pa straumi, bet pierakstot tie iegūst patīkamus simbiotikas elementus. tāpat arī plānoju savus ierakstus pamatot ar kādu materiālu. piemēram, izlasīšu ārtiklu par biomehāniku un būšu pietiekami sagatavots, lai varētu diskutēt par būtisko. no laika gala ir bijis tā, ka cilvēks tiecas pēc zināšanām. vai neskan izcili šāds apgalvojums? es uzreiz kašķējos ar ērcēm matos. kā gan ieiet prātā šādi dīvaini apzīmējumi. diena ir sākusies ar pacēlumu un pats tēvs var labi lepoties ar tādiem iznākumiem. kā gan jūs varat vairīties no drūzmas, ja tajā bieži var atras bundžas kolekcijai. izkratīt izsmēķus un izmazgāt. mazliets aromāts paliek, bet noliekot uz virtuves skapja visā garumā var sagatavoties pārdošanai. ja sarkanmatains kaimiņš atnāk ar pāris rubļiem, tad viņam var piemeklēt sinebručoff bundžu. mamma brauc atkal uz poliju un atved veselu kuli ar pakām. tas var ieintriģēt nesagatavotu prātu un izmainīt tālākās dzīves prioritātes. es dažkārt prātoju, kā tas ir, kad daudz ir no laimes dots, bet dažiem ir jāguļ slimnīcā, jo vēlā stundā ierbaukuši ar riteni atvērtā kanalizācijas lūkā un sadauzījuši mutes gļotas. tā, ka ne paēst var neko, jo rēta jātur sausa visu laiku, lai tā sadzītu. tādēļ arī jāguļ slimnīcā un ar citiem pacientiem jāskatās erotiskā filma par sieviešu cietumu. bija reiz tāds hīts, atminēsities. es tad biju mazs zēns un man bija durvīs ievērts pirksts. bija jāveic operācija un lielie onkuļi no sākuma mani pasauca pie filmas, bet tad pārdomāja un es apvainojies gulēju zem segas. kāds no pacientiem man deva savu zapti vai cepumus neatceros, bet tas neatsvēra apvainojumu. galu galā es arī gribēju būt labs pilsonis, stažieris pelagejas tantes mazdēls. mana vecmamma dzīvoja kādreiz ādažos pie mums, bet tad iestājās rudens un viņai bija pašai sava māja cēsu novadā. tur nomira manas mammas tēvs no pārdzeršanās un tas bija izritinājis vienādu paklāju visos virzienos. paši mani vecāki alkoholu pilnībā nelietoja un arī nesmēķēja. kā gan tas ir ietekmējis manas skolas gaitas. es spēlējos basketbolā un arī gāju cīņas veidā džudo, bet sacensībās pievarēju tikai savus divus draugus, tādējādi iegūstot trešo vietu, bet pārējās divās cīņās uzreiz zaudēju uz sitienu, jo nebiju īsti kompjuterizēts un tiek krievi bija baigie speciālisti uz šito staipīšanos pa batutiem. man bija jātaisa tiltiņš, kamēr sanāk un mani nelaida mājās. tas man nepatika. bija tur vēl trenažieru zāle, bet treneris plūca laurus starptautiskās sacensībās. tā nu aizgājusi atmiņu klade un durvis mani vairs nevar savaņģot. bija daži ieraksti par nevēlamām personām pamatskolā un es sev nevarēju paskaidrot, vai vienīgais izšķirošais burts norāda uz mani vai citu personu, bet es zināju, kāpēc es varētu nepatikt. jau jaunībā es biju kašķīgs individums un gaisma pelēki klakstēja pie griestiem. tomēr tas man netraucēja mazliet ieraudzīties skaistajā būtībā un tomēr tas izvērtās par barabānu. tātad kad no laukiem atnāk vēstule par vecmātes nāvi slimnīcas gultā, betona celiņi iegūst attālinātu nozīmi, bet, vai vaina par padarīt nekrietnību grauzīs prāta apvāršņus visos diennakts laikos un vai budisti dos ēst tādam, kas atsakās piedalīties viņu lūgšanās. tad pastāvēs pie tempļa katru dienu un bez redzama rezultāta dosies pastaigā pa parka soliņu. es varbūt esmu mazliet aizvirzījies līdzi arhipelāgam, bet godam tas var arī izrādīties pieradināms. kopš rakstu kaut ko pa sakaru, laiks paiet daudz ātrāk, nekā rakstot tiki brīvo plūsmu, kas arī nav peļami, bet rada atšķirīgas kategorijas. kaut kā konstatēju, ka rokas nav kur īsti nolikt. nevarētu būt saistīts ar īsākiem nagiem, bet skaidras debesis atpestī pat prātā vājos un ļuļķītis buciņš daunītis tizlenītis ir izkāpis puķudobē nokārtoties. visi mazi sunīši raugās ar lielām acīm, bet atzīsim, ka viņi ir citā cikliskumā un nevar dabūt graujošus efektus mūsdienās. ja ja cigoriņi ir tik būtiski, lai tas izrādītos iegansts, tad saules spīdums un varbūt spīdums ap deniņiem ienāk istabā kā apsveicināties. es vienreiz biju japānā un tur bija daudz japāņu. asamaļeikum varētu nodēvēt vietējo veikalu, bet es negrasos izplūst noasā un gaidīt dārgmetāla sindikāciju vai ekspropriāciju par diviem vienādiem ērmiem no vietas, lai ar karstu asins garšu atdalītos no bikšturiem un gribot negribot darīt to no vienas patvēruma virsmas var novest pi kakla skriemeļu infekcijas. es biju no gaismas attālināts akcions un domas ir dalītas pat visādos ierakumos. es vienreiz biju karā, kad biļetes bija lētākas un tad es tur redzēju pelēkus dubļus, vīriešus, kas bļauj mīnu sprādzienu troksnī un dara to ar tādu atplestu muti, ka tur nezin kas var ielidot. es biju apžēlīgs un sevi pārāk nekritizēju, bet rakstot ekstensīvi es uztaustu vajadzīgās dzīpslas un vispār tas ir bagātinošs process, jo dala cigaretes nabagajiem un sūta tos uz laukiem atpūsties visuresošā ēnas valstībā. godam navaru pateikt, kā saskaitīt dumjus cilvēkus, bet no dienas ir atgriezies. paklau, es skatos kā mani uzmanības riņķi kursē un kā es atmetu pavedienus, kas velk uz sevi un nedod atvilkt elpu, tas ir kā spēlēties ar fraktāļiem un domas pavediens nevar būt suverēns, neatkarīgs no dumjiem ļaudīm, tādēļ katram ir kāda akcija kaut kur un visbiežāk daudzās vietās vienlaicīgi, tādējādi degradējot riska faktorus un demagoģizējot visu no vietas. es nevarēju atrast vajadzīgo vārda salikumu deleģēt arī nav īstais, bet man nav laika apstāties, lai to atminētos un tāpēc es labi tagad uzskatīju savu rakstīšanas manieri un tas bija svarīgs motīvs mūsu ceļā uz lielo iliādu un odisejs ar odiem kaujoties bija savainojis pieri, kas atspoguļojās kreisā vaiga skrambā no iekšpuses. man vakar vienu brīdi šķita, ka mani zobi darbojas pret mani, tie bija tik dzīvīgi un sajutos, ka tie man varētu sakost visu muti. tie kā pretinieks man uzbruktu no manas iekšpuses un es laikam ar laiku padotos, jo ļoti sāp, kad kož vaigā no iekšas un tagad vēl ir rēta, tā viņiem nevajadzēja darīt, lai gan vienā aspektā ir patīkami, itkā es būtu uzvarējis jūras brismoni, bet afekta stāvoklī visādi brīnumi var notikt. |
| 6:35a | ja aizdomas nepieraksta, tās kļūst stiprākas, līdz tirzā visus prāta audus. vai vismaz daļu tirzā. jā, tieši tirzā, jo kāpēc, lai tā netirzāt varētu. man ekrāns tikko izskatījās reljefs. man skolā neko neiemācīja, stāv apgalvojums skolā, bet tas ir ērts apgalvojums, jo tādējādi teicējs apņemas ievirzīt jaunu valstību pagātnē, bet, kā ir patiesībā? patiesību var veidot atkarībā no sasniedzamā mērķa. kāds ir mans sasniedzamais? tas varētu literāras valodas izvēršana būt. bet kā tas rezonē ar pastāvošo skeptisko noskaņojumu man pazīstamo inteliģentu vidū? kā viņi raudzīsies uz ambīcijām, ja pret aizmugurē stāvošo personu tās jūt nievu. vai tiešām situācija ir tik dramatisa, vai arī es ilustrēju mana raksta sākumā izskanējušo teoriju par nepierakstītām šaubām un aizdomām. es šeit uzskatāmi ilustrēju, kā veidojas cilvēciskas pārdomas par parādībām visur. tagad ir daudz vieglāk atraisīties un darīt to ar nemērāmu prieku. un patiesi, vai tad jauni cilvēki nevarētu saņemt laurus par savām pasakām. piemēram, ja es strādāju birojā un par lielu daļu līdzekļu pērku sev zābakus un palīdzu radiniekiem. māsai, piemēram, kas nevēlas strādāt un kurai ir mazs bērns vai arī vecākiem, no kuriem viens ir dzērājs un mēdz iekaustīt otru vecāku. es arī gribētu organizēt kādu labdarības fondu un tādēļ rezignēt savas attiecības ar mīļoto, kurš man vienmēr piekodina neēst džanku un makaronus, kas no sevi manifestē kaut ko garu, pacietu un nepabeigtu. lai situācija sasniegtu savu access pointu, tai ir jānovirzās no galvenās disfunkcijas un jāiet staigāt pa vērmanes dārzu. es vienreiz uz soliņa tur satiku meiteni, kura mani aizveda un animācijas filmu. kā jūs nojaušat, kas notika. vai visi elektromagnētisko lauku ražotāji var ielaist savā birojā ampelēties? vai jūs esat atbildīgi par savu rīcību tējas namiņā. tie ir jautājumi, kas mūsdienu jauniešus nodarbina, nevis laikrakstā avots minētie piemēri par palaistiem cilvēkiem no krievijas, kas piekopj daudzsievību un lieto arī kaut kādas narkotikas, apzog vietējos dārziņus un daļēji par ir inficēti ar homogēnām slimībām, kas nododamas nākamajām paaudzēm kā piemērs tam, kā pavadāmas naktis zem stacijas pulksteņa. bija šeit viens jūzeris, kas lietoja smagās narkotikas, bet viņš pazuda kultūras akadēijas gaiteņos un mērķē uz augstākiem holivudas vai bolivudas gaiteņiem tīri ar scenāriju rakstīšanu. informēts lasītājs atpazīs šeit sev tuvus indivīdus un subjektu kubus objektus un daiļliteratūru. ko mēs vēlamies pavēstīt šajā gadsimtu slieksnī, kad visas jaunās dzejnieces ir devušās ekskursijā uz promenādē perifērijā cikādēs atvirzītiesm respublikas novadiem. kad jūs pienākat pie šādas dzejnieces, kāds ir jūsu pirmais jautājums. vai tas ir apbrīna par publikācijām presē vai citu promenentu personu atsauksmes par šo mīklaino parādību. gavlot nevaru, bet gan jau notiek, ka satiekas cilvēki uz ielas un dodas iedzert pie kašķeja vārtiem. tur bieži pulcējas goti un viņi arī klausās vieglo popu, bet godam tas nav darīts un es uzmetu pokemonu kauliņu, lai redzētu, kādā zīmē paies šī diena, kad visi ir vasaras gaitās un sēd pie daugavas soliņos sakumpuši un viņiem cilājas kleita. pārlieku jau nu ekspansīvi, lai šo kaligrāfiju varētu piedēvēt vienkāršai neveiksmei vai gluži pretēji mani mati līp pie tilta margām un es ar šķērmu dūšu raugos uz rūsu. kad tas viss ir pateikts un vienīgais patiesības atspulgs paliek katra paša ziņā, tad varam virzīties tālāk pa vecpilsētas ielām un apmeklēt kādus birojus, kuros mītam. galvu var noreibināt ar tādām atklāsmēm un godam tas var padarīt kaunu. tad es leju ārā savu saskābušo minerāli un uzpasējos, lai neuzkāptu uz acīm. vardes lec kvā kvā, tās tikko nolijušas no gaisa un dieviņš iebrauc manā sētā ar jaunu autombīli un gaida, ko es uz to teikšu. es esmu cara laikmeta relikvija, esmu iemīļojis dizaineru piederumus. es dzīvoju uz jumta un esmu izstūmis savu laulāto spūzi uz citu istabu, kurā kādreiz mitinājās leļļu teātris. bet jūs, slavenās režisores dēls, vai jūs uz visiem jautājumiem varat atbildēt apstiprinoši un vai jūs neredzat baļķi, kas slīkst aiz savas smagnējības amazones džungļos, kuros klauss kinskis gandrīz nogrobīja klausu vāveri un verneru hercogu, kad pa tā divām filmām indiāņi šāva neatspērušies. es arī varētu no smagiem pārbaudījumiem kā skorsēze vai visi citi apokaliptikas iemīļotie fani ar fanfārēm un sklerotiskiem smaidiem gaidīt gandarījuma mērķus, kad roberts dē ir ienācis niro un godam tas padara kaunu ar dubultu spēku, bet nu pietiks par prominentām personām, mūsu pašu valstībā atrodas ne mazums madāmu ar sarkanām brillēm un diviem lieliem mīlniekiem pie katra stāva. ja jūs būtu iestājies partijā pirms manis, arī jūs nojaustu nelāgas lietas. jo jauna cilvēka panākumus nosaka viņa zemapziņas spēks un tas, cik ātri viņš ir iecerējis inponēt ar savu aizrautību. piemēram, paņemsim šī brīža labāko dzejnieci valstī. vai vēlētos pieskarties viņai un viņas māsai, kad apkārt kūsā karš? tas var novest pie baisiem rezultātiem un gods var tikt skarts. cik interesanti cilvēki meklē savas piezīmes, bet izlaiduši vairākus ierakstus viņi sevī rada šaubas, ka varbūt ir pieminēti kādos no nedaudzamiem burtu mežiem un ņemas drukāt cauri visai apoloģēzei, bet varbūt atmet ar roku, jo ko gan tāds dīkdienis var pateikt, ko viņi vēl nezinātu. un kāpēc vispār būtu relevanti, ko kāds par jums pasaka. vai jūs vēlaties regulēt savu tēlu pasaulē vai arī jūs esat visai drošs par savām spējām un no rakstīta teksta tikai spriežat par teicēju, nevis vadāt vēlmi koriģēt citu domas par sevi. tas atliek rakstīt burtiskā valodā un es piekrītu, ka nav droša investīcija paļauties uz visuresošiem piedēkļu galiem. tad vēl tā apmātība vairīties no gariem tekstiem. piekritīsit tomēr, ka tas ir jauks stratēģijas paņēmiens iesaiņot brangi kā to dara japāņi. viņi paņem vienu saldo pupu konfekti un apvelkt to ar neskaitāmām kārtām, lai izsaiņošanas intriga būtu it sevišķa. kā dara visi savi magi ar pieņemtiem audzēkņiem. tie var izklāstīt visu patiesību itin viegli, bet māksla sastāv tajā, lai saņēmējs justos to nopelnījis, tādēļ viņam ir jāvārtās dubļos un jādara visādi citādi darbi, kas būtībā ir bezjēdzīgi, bet ar šīm darbībām viņš nopelna patiesību, kas pati par sevi ir plika un vienkārša un pati par sevi tā nespēj sniegt atbildi, bet kopā ar vajadzīgo izklaides mehānismu tā iegūst pārcilvēcīgas vērtības un dara tās jauno ieguvēju lepnu par savu jauno imidžu, nevis tā, ka vienīgais šķērslis, kas šķir no visām pasaules bagātībām ir naudas iemaiņa pret pakalpojumu. tā jau nebūs labā takts |
| 8:04a | katru reizi mazliet uzpasējos, ka man nebūs ko teikt. tā uzpasēšanās ir interesanta, jo rada sajūtas, kar neliela nedrošība un kas var pāraugt nevēlēšanā kaut ko teikt. tā, piemēram, kad es kožu riekstā, tas izpaužas laikā. no vienas domas seko nākamā un nedrošībā, kā to pateikt plūdums var apstāties, kā rezultātā netiek pateikts nekas, bet paliek neapmierinātība par neizteiktu domu. no tā var secināt, ka izteikt domu ir svarīgi, jo tā ir galvenā iespēja komunicēt ar ārpasauli. var visko iedomāties un tad tās domas rodas vārdos izsakāmas un izpušķojamas kā kronīts uz mildas, bet tas nav relevanti, jo es mēģinu iet pa dzīparu un man patīk, kur tas mani noved, pat ja tas nav nekas īpašs uzreiz ieraugāms, pati iešana ir jau labai sproduktu karalis. tagad es laižu labo apmatojumu ataugt un grūtības pāriet citā slieksnī, kas bija manā ķiršu ielas mājā, kad artūrs forsts atnāca un es ar kaplīti viņu dzinu prom, jo biju sadusmojies uz savu šķūnīti. tāpat es savam brālēnam iesitu pa pirkstiem ar koku un pats nolecu no jumta bēgot no viņa tas bija labi darīts, jo tā izpaužas mana personīb, bet nevēloties nevienam neko nodarīt, es jūtos miris un tā arī ir tāpēc es secinu, ka vajag darīt kā vajag un pēc tam var arī bēgt, bet tas būs izdarīts un es būšu aizstāvējis savu teritoriju. karte nav teritorija stāv rakstīts un stikla siltumnīcas, kurā aug zaļie pipari un tomāti, varbūt arī gurķi. man patīk līst pa izsistu logu uz bēniņiem, kur glabājas putekļi. tur vienmēr var šo un to atstāt. es tur vēl joprojām sēžu pie vecās mājas noliku galdu un ieliku tur sevi rakstīt. tagad es atnāku apraudzīties, kā man sokas, bet esmu apaudzis ar piepēm. kas tad man trūka, imants ziedonis? viņš par savu bērnību skaisti uzrakstīja ar cita rokām, bet ļaunais gars ir palaists no džina un mūdienu brīvajā sabiedrībā, pat kakas var uzskatīt par ērtu sēdvietu, ja tās termiski apstrādā un ja cūku ieliek strādāt bērnu lietu ministrijā, kur tā sēž un pukā internetā visādas jēlas monstrozitātes. tātad atgriežamies pie slavenā portāla galvas, kas kādreiz draudzējās ar kundzi andu un kurai bija bērni, bet pats galva ir dieniško maizi pelnītājs un pēdējā laikā daudz lieto marihuānu, jo līdzīgi kā atmetis vēlmi rakstīt dzeju, tā arī vairs nelieto alkoholu, bet draudzējas ar foto speciālisti citu andu un gudro, kā iekarot pasauli. varat man pārmest ka īpašo stimulantu lietošana nenoved pie laba gala, bet pamēģiniet to ieskaidrot to cilvēkiem, kuriem ārsts ir izrakstījis recepti. tādā lūk karbonādes iecepšanas manierē es turpinu mitināties pie vecmāmiņas un saņemt finansējumu no sava jaunā darba devēja, bet neatsakos arī no mātes palīdzības, kas ir liela apgāda vadītāja, bet otra autora māte strādā kādā valsts iestādē par vadītāju. zinot, ka tagad algas ir cēlušās es varu secināt, ka viņa ir iegādājusies auto uz nomaksu un droši vien jau to ir nomaksājusi. ja dēls lietotu sabiedrisko transportu, pēc laika šo auto varētu atdot viņam, bet dēls pinas ar visiem tiem jaunajiem dzejniekiem, kā arī brauc semināros uz citām pilsētām. tam visam pamatā ir radion pārraides, kurās tas runā lēnā balsī un pieeaicina otru sūdabrāli, kuram nav vecāku, bet kuram seja ir sarkana. viņš esot mazohists stāsta aizkulisēs un esot pieņēmis literāro pseidonīmu, bet tas viņu nepaglābs no lauriem, kas gaida kontraliteratūras audumu mūsdienās, kad kārlis ulmanis netiek cienīts un vispār visas gaspažas ir izgāzušās korporatīvajā vidē un var lietot dārga auduma melnas kleitiņas, kas ir seksīgas, ja uzvelk vienā veidā, bet ja uzvelk kāsi, par kuru instrukcija ir saņemta telefoniski, tad noklausītās sarunas ir atreferējamas dienasgrāmtas dienasgrāmatā. tā ir tā pasaule iekārtota, ka personīgos laurus var gūt izmācoties londonā un strādājot par viesmīli, dzīvojot skvotā un rakstot vīriešu žurnālam klubs, kā arī dažreiz santai. bet demakovas kundze arī no savām privātajām fantāzijām neizslēdz jaunus un inteliģentus zēnus. tas arī bija viens no galvenjaiem iemesliem, kāpēc doties savos pieklājīgos gados studēt mākslas bakalauru un darīt to ar atspērienu. iedomāties tikai, kā starp petīcijām un ampulām blakus stāv sacerējums vai eseja par visai grandioziem plāniem. es arī raudātu, ja man nedotu naudu uzcelt slimnīcu, bet teiksim vienā spārnā var ievietot mārtiņu rītiņi un otrā izkalpināt kalpaka bulvāri jāni žagaru, kas iesūcis nāsīs nacionālo operu un piedāvā savus pakalpojumus jaunām multimāksliniecēm. bet kaspars bindemanis, kura māsa līdz nesenam laikam mitinājās dzīvoklī, tagad ir nolēmis atplaukt smaidā par barseonas skaisto dabu. tā tas risinās jau vairākus gadus un es no savas puses varu piebilst daudz faktu par menstruālo ciklu un domu bagātību, kāda valda austrumu kultūrā. man kāds ieteica apgūt ķīniešu valodu, jo jaunajā desmitgadē ir gaidāma īpaša ekspansija, kuras rezultātus ir fiksējis savās grāmatās pauls. ja jūs satiekat paulu uz ielas, uzdodiet viņam tiešus jautājumus un nepagrūdiet jautāt, vai cilvēks ir laimīgs uz mīlestības sliekšņa. es jau reiz minēju par barona ielas krišņu, kas gluži kā ērmanīts ir iesēdies karietē un pie dailes teātra nolicis savu dubultnieku skaitīt mašīnas un gājējus. simts jēnu veikalā redzēju tādu aparātu, ar kura palīdzību var saskaitīt līdz pat 9999 vai pat vēl par vienu vairāk, bet gluži relevanti arī tas nav, jo kas visvairāk rūp manā pagultē iemitinājies plūksna un gaudo kad rodas vajadzība sazināties ar vilkuci, kurš ir arī kaktu dakteris un nenovelšu savu vainu uz visu zvēriņu varzu. bet zīmīgi lietotāji ir arī siļnā šlaka, kuriem atteica anime direktora amatu. tas viss protams, labi izskatās uz manu cv, visas šīs pārākās zināšanas, bet varbūt tās var savērpt kādā labākā veidolā, lai tautas balss vienmēr uz mani atskatītos, kad par lampas barikādēm ir pielijis eļļas plankums un deviņdesmit pirmā gad anotikumi ar arvo slapiņu mums labi atgādina, ka lodes lido itin visos virzienos un ka labāk ir palikt pie ekrāniem, kad visas briesmas ir galā, tad ir jāiet kleimot savs mantojums un lietisko pierādījumu ieskautam ir tas jāapsaimnieko. es uzreiz neteikšu, kurš ir divu bērnu tēvs, bet galvgalī man vienmēr glabājas labas matu sukas. es kad biju parīzē satiku tur kristu un tagad redzēju viņu žurnālā. man piekodināja, ka režisors ir labs un ka no viņa var sagaidīt nažus vistās, bet es vienmēr esmu bijis ieintriģēts par situāciju, kad par mazām naudām var centrā īrēt speisīgu dzīvokli un tas padara mūs par mīlīgiem punduriem |
| 10:33a | laikam biju mazliet piemidzis. vēl šķiet, ka nedrošība ir svarīga kā adrenalīns, kas iemet jaunā tarelkā, karietē. šī kariete tad izvedīs cauri divdesmit minūtēm. stāvēju ārā un domāju, ha, man jau nav jāuztraucas, viss pats uzrakstīsies, bet nepareizi domāju. līdzīgi kā pildot mājasdarbus, brīdī kad iedomājies, ka kāja pirmā, tad arī vairs negribas un nevaras, bet pretēji var. domas ir ārkārtējas un domas ir dažādas. es rakstu tagad, bet ko es rakstu. tas ir labs jautājums. esmu mazliet saguris, līdzīgi kā vakardien vienā momentā vajadzēja aiziet pagulēt, tā arī tagad vajadzēja un tad es pamostos ar svaigu galvu, bet tagad esmu mazliet sastāvējies un stāvēju ārā un prātoju, ka vajadzēja savādāk. tad lauru lapas ir košas un gurdenas manos gurnos. es uzskatu, ka esmu aizticis kādu svarīgu stīgu savos iepriekšējos ierakstos, tie atvēra kādu dzīvelības vāceli. tā ieplūda manā upes baseinā un gaudo pret rītu. es biju izdzirdējis to troksni, kas ar platekrāna spīdumu mani pasēja uz lielceļa un gaudot man pēkšņi aptrūkās. es varētu pastāstīt par savu brāli, kā viņš apprecējās ar krievu meiteni zviedrijā. tur bija lieli torņi un pats pieminēšanas fakts man atklāj kādus slāņus, kā paceļot presētu lapu kamolu un segā ietinies es vairos paskatīties uz to dienu notikumiem, jo man svinības ir šķērmas, bet kāpēc? tas ir labs iemesls analīzei un es jopcik atkal neesmu izlasījis nekādu uzziņas materiālu līdzīgi kā ar nagu griezšanu. tagad uz labu laimi atveru kādu tabakas lapu un redzu tur grafiski attēlotas kaujas lidmašīnas. man vajadzīgas grāmatas pdf formātā ar attēliem, tā es labāk varu gūt avotu saviem stāstiem un gaidīto avīžu vietā tika piegādātas tikai dažas jēlas dzeltenās preses, kas manī nevar rosināt garu, tādēļ es apkopoju savas spējas un došos kaut kur internetos bolīties pēc patiesības stāstiem. uz galda stāv viens zemes greipfrūts fruits tas saucamais ir un domas manas paliek mierīgas, kad apzinos, ka prāta nomierināšanai var izmantot lauru lapas un baldirjāņu lapas un kadiķi var pavēdināt istabu, lai gaume saglabājas tieši tādos apmēros, kā es to biju iedomājies ričarda niksona sarakstītajā brauna atslēgas caurumā mistera doriana greja portrets, kas savā skapī glabāja autora balamutes un domas raisījās tam strauji. paņemsim piemēram bodlēru, cik viņam aizņēma laiku sarakstīt savus slavenos dzejoļus, bet cik aizņēmu bukovskim un selindžeram mēroties spēkiem ar literāriem sasniegumiem? man tā atkostā lūpas kakta galā vaigs atkāries un lien starp zobiem regulāri, lai ar varavīksnes vairogiem varētu atpazīt sudraba pavedienu manā redzējumā. kāds gan kauns ir pirmajam uzzināt, ka viņš ir otrais kāda acīs un domas ir pievilcīgas tik tālu, lai tas varētu mūs izvemt ar patskani pa priekšu un drosmes kauguru skolas pagalmā es atrodu divas kapeikas. labi, atzīstos, ka tagad esmu kaut kur mākoņos un neīsti saprotu šo traumatisko noskaņojumu. varbūt kāds viens no pieminētajiem autoriem ir mani pamanījis, bet pārējie stāv neziņā. es taču atminos, kādi mani bija plāni dzīvot cilvēku prātos un likt tiem rīkoties. kā vienā savā rīcības modulī var iekapsulēt vēstījumu nākamībai un kā tas spēj modificēt citu cilvēku rīcību. es gribētu tā bārties kā mana matuška bārās, kad iestājās bāru sezona un visiem krogiem aptrūkās dzeramā, lai varētu remdēt pēc darba dienas izslāpušos un kadiķiem astes vietā piesietos no visiem vermutiem atšķiramos. kad es kādreiz biju izaudzis par pagali, tad man bija iešāvies prātā būt apmulsušam un tad es gaidīju uz strīpas trīs dienas un gaidīšanas režīms beigās izvērtās par pastaro tiesu. tas bija sagaidāms dmt un godam bija padarīts kāds ieildzis darbs. kad rokas ir pastieptas pret gargameli, tad rokas ir viduvēja garuma un staignājā es atradu pudeli piena ar rociņu osiņu un ausīm. es tagad kā es varētu raksturot savu stāvokli. man vajadzēja mazliet nomierināties, vislaik tikai skrienu. apēdīšu greipfrūtu un manas asinis uzvārīsies es atradīšu pdf grāmatu un kur vispār var ievākt vērtīgu informāciju. es gribu mazliet uzpildīties un slavenu cilvēku dzīves, bet lai tā nebūtu lubene bet lai tas būtu konfidenciāli, lai tas nebūtu jau kolektīvā apziņā un lai es varētu slīpētu stiklu apēst ar osiņu iekampt lūpā un rauties kā ruānā raujas zivis no asakām prom kur tēvzemes pelikāni uzblīduši un nevar norīt pat niecīgu zivi, kur visiem ir pieticis pacietības mūs izzobot un nevienu lieku reizi es nevaru saprast, kā tas izvēršas par pastnieka maizes klaipu, kad uz loga parādās rasa un gaismas perēklis ir atklāts no fašistu puses un tiek apšaudīts ar starmešiem, bet b52 mūs gaiņā un gaiņā līdz nonākam lielajā izlūktornī un no turienes ir redzams kaligrāfijas manifests. es tagad atgūstu elpu un graujošiem ziediem rokās dodos uz jrt, kur hermaņa kungs un ķimeles kundze auklē ķimeles kundzes notariālo dēlu, kurš ir draugos ar k.n, vai arī nošifrējot pēdējo zobu es varu paziņot, ka domas ir kaislas un es varbūt esmu apnicīgs, jo rādu tādas atsauces, bet ko no manis var prasīt, ja esmu didaktisks jaunietis jauns cilvēks un man ir vēlme būt par stūra dīvānu es gribu izprast vecpilsētu un tas man arī izdodas, ja visiem ir ielikti zobi no jauna un zelts nevienam neaptrūkstas, bet tikai izstaro siltumu, ko varat pat man piedēvēt par paviršiem staipīgiem cistercijiem, kuri ir pilni iekāres un godam nosvinētas bambusa gumijas. tā lai visiem būtu ko redzēt manās acīs. mazliet paanalizēsim pirmo vakaru pie kristas. tas varbūt bija arī izteiksmīgais vakars, kas noteica nākamo gadu periodu. kā es skatījos uz katrīnu un domas raisījās ap egles zariem. tas bija svarīgs moments mūsu attiecībās un gaisma bija pielijusi pāri visām palodzēm. es salipināju ērmu no plastilīna, bet būtībā visi bija savās labās lomās, tikai agnese mazliet frīkoja ārā, bet andra bija īgna un rādīja savu aristokrātiju. tas protams, tika ātri nolīdzināts nākamajās sanāksmēs un tādējādi man nebija nekāda pamata par kādu slikti domāt, bet saprotiet pareizi, cilvēka masa ir reaktīvs lielums, tas mainās atkarībā no gaismas daudzuma un leņķa, kas uz tā krīt kā cirkulis ieduras vecas ēkas stūros, tā visiem labajiem gariem tiek piešķirts pa prēmijai. mani toreiz nosauca par trūcīgu puisi, lai gan man bankā stāvēja diezgan daudz naudas. nejau daudz bet tā ka divus gadus varētu dzīvot bez strādāšanas, bet es nezinu, kas radīja tādus iemeslus, varbūt mans biklums un tas ka man asaroja acis es biju bikls un man ieteica rakstīt grāmatu. tas bija izšķirošais posms manā novirzīšanā perifērijā, jo tas bija kā mazam bērnam rādīt kailu sieviešu fotogrāfijas. es noslēdzos sevī un paijāju sevi lai nesāktu raudāt tāds man tas bija šoks un es neredzēju savu vietu |
| 1:53p | ziemassvētku laikā anna nejauši atrod nikolaju. apburtais loks. anna prasa, vai tu esi sudraba nikolajs. viņš atbild, ka viņš tad vēl nebij piedzimis, bet ka runa varētu būt par viņa vecvectēvu, kurš cara laikā kalpojis flotē. stāsts izvēršas miermīlīgā gangsterfilmā, kurā pirmo godalgu iegūst režisora kronenberga dēls anatols cimermans. kad visas filmas scenārija detaļas ir atrisinātas, jaunākā paaudze pienāk pie groziņiem. jums noteikti būs ko teikt par šo jauko filmu, iezvanās anna, bet nikolajs ir atsvešināts un neliekas traucēts. būtībā filmas galvenais nianšu krājums grozās ap pieņēmumu, ka galva ir vietā ik uz brīdi. šajā brīdī slavenais režisors vēlas sev pievērst uzmanību un pasakaidrot, ka nejau viņam radās izvēle šādi izķēmot tik lielisku produktu. atcerēsimies viņa pēdējās filmas muša un dievu pilsēta, kurā galveno lomu spēlēja film noir apoloģēte liene, lai gan tumsas valstības cikliskā iedaba mūs var aprobežot šajā skatījumā visā visumā ir divas iespējas, kas var mūs ieinteresēt. pirmāmkārtām jau poļu izcelsmes rakstnieks tadeušs, kuram ziemassvētku priekšvakarā tiek piedāvāta iespēja iesaistīties seriāla veidošanā, kur streiča lomas atveidotājs nomurmina dažus buramvārdus un rodas jaunas paaudzes kino. kā šos centienus novērtēs skatītājs, laiks rādīs un mēs uzmanīgi sekosim šai jaunaia jrt izklaidei demonstrēt astoņu stundu garu kinemotogrāfu ar siermaižu starplaikiem. mūsu vēlīnā radinieku saime gribētu ja varētu piedāvāt savu finansiālo atbalstu nacionālās operes garderobes paplašināšanai un šī iemesla dēļ tiek algotas vairākas šuvējas, kuru galvenais uzdevums kā amata posteņa ieņēmējām ir rūpēties par tīrību un veikt profilaktiskus sīkdarbus, tai skaitā atirušo dienu dezinficēšana un galveno viesmākslinieku informēšana par pasākumiem galvaspilsētā. kad tumšā vakarā londona iznāk uz brežņeva tilta, deg gāzes lākturi un guzmanovs ir saķemmējies šoreiz pretstatā savai iepriekšējai dzīvesbiedrei ļenai ļermontovai, kuras ērcīgais raksturs neļauj izsekot labestības pēdas, kā mums mācīja šerloks holms - ja mana vaļa būtu es vispār iestātos pret jebkādu putekļu savākšanu, jo katra lieta tās patreizējā kārtībā mums vēsta milzum daudz informācijas par to, kā lietas ir bijušas tad un tad. šādi spriežot pie apaļā galda filmas varoņi vienojas dziesmā. itkā dubultie kadri un katldibeni veido mūsu priekšstatu par tradicionālo kino. par piemēru ņemsi pēdējo deivida linča filmu iekšzemes impērija, kurā varone dodas galvu reibinošos apskāvienos ar nezināmo un beigās tuvu vai sajūk prātā, kā tas bija paredzēts scenārija manuskriptā, kurš ir mēģināts ekranizēties divas reizes bez rezultātiem. kā šī galvenā varone pārdzīvo kailas krūtis un rupjus vārdus tik pēkšņā uzplūdā, ka es nepabaidīšos šīs salīdzinājuma, kad kaijas mums vēsta par rudeni, kuram nebija lemts iestāties. jūs varbūt vēlēsities mūs ierobežot aizkadra balsī un teicējs arī nevar būt viennozīmīgs, kad dramaturģijas katedras pēdējā kursa studenti gatavojas ekszāmeniem galējiem. kā jau zināms to visu pavada karnevāli un smaga dzeršana, bet heroīna lietotājs valdis ir labi iejuties holmsa un opiātu sabiedrībā. kā dzirdēts no neievērojamiem avotiem hermanis hese arī esot bijis pedofīls, tāpat kā mūsu tautudēls jānis r., bet gods paliek neskarts, kad runa ir par ojāru vācieti, kuram tiem piedēvētas dažādas ar komunismu saistītas nianses. tā autors ilmārs šlāpins izpelnījās vētrainas ovācijas, kad aprejot gundegas repšes daiļradi, nerada atbalstu sabiedrībā, bet pieklusa ar rakstiem portālā delfi un apoloo,lv. tas varat būt droši var novest pie katarses, kad tik patmīlīgu un daudzsološu ievērību mūsos rada beidzamie kadri, kuru galvenais ievainojamības scenērijs saistās ar gaismas efektiem un ziņu aģentūras leta videoarhīviem, kuru veidošanā tā sākotnējā posmā ir piedalījies arī vajadzīgais personāžs, tādējādi būdami ar gariem zobiem palikuši uz apmales mēs dodamies tālāk nezināmajā, kuru sargā baskerviļas suns četrdesmit sestajā minūtē un trīsdesmit pirmajā sekundē. kāda precizitāte un galvenais utilitāra. bet braucot pa barona ielu un iegriežoties uz valdemāra ielu var iesaistīties avārijā itin viegli. pēc tam aiziet vējā vesela gada ietaupījumu un dinkš vien sanāk, kad apdrošināšanas aģentūras šefs bufalo ir iemācījies nodarīt sāpes katrā pakāpē. domas dalās par šo lietišķo sasniegumut, tomēr režisors šeit iestarpina, ka gaismas barikādes nevar būt atvērtas tik skaļās baranku veidnēs, lai būtu ar gaismas kaleidoskopu atvirināmas un domas ir iesprostotas itin bieži. man patiesībā patīk, ja var piesaistīt savu domu precizētam kadram un nav viss jāizzīž no pirksta. tā teica zaratrustra, raksta savos emuāros aleja skopa, bet domas ir vienos gabalos ar tērauda lietuvēm un gudrība var būt pielieta ar kontrol f tad iekopējot sev interesējošo visdrīzāk sevis paša vārdu, bet ne simtprocentīgi tas var izrādīties efektīvi, jo bieži vārdi ir minēti daļēji vai pavisam sagrozīti, tādēļ abonējiet žurnālu rīgas laiks, kurš visos laikos noliks pastarus īlenus, kas nav pat pelnījuši lai tos bradā ar kājām. bija tāds stāsts man par diviem pajoliem, kas veidojas radio pārraidē. viens piesarcis otrs marcipāns klozepāns, bet poda sienas var ar emalju izcelties un var ar bakterioloģisko krāsu nogulstnēties mūsu prātos un dažādi var izdarīties. es laikam esmu izvairīgs no smēķēšanas, bet rakstīt joprojām gribas. pagulēju diendusu un tas refrešoja visu interneta pārlūku, ko varat pie tā piebilst, kāda ir jūsu pēdējā vēlēšanās, pirms karātuves tiek ieeļļotas sabļas noasinātas un vai kāds saskatīs nāvējošu triecienu savai pašmīlai vai tikai pavīpsnās būs ieinteresēts vai arī uzskatīs to par gadsimta stūrakmeni šajā klajajā grādusā, kura pēdējos skaitļus būšu iemācījies no galvas un varēšu citēt ar glāzi rokās pret stikla lustru raugoties zvaigznēs un gudrojot par gudrona sastāvu molekulāro |
| 4:25p | mūsu jaunākajā izlaidumā mēs mēģināsim reproducēt nervu sistēmu. lai rokas varētu kustināt priekšmetus, ir svarīgi nervus sistēmu nodrošināt ar vajadzīgajiem audiem. tā, piemēram, veidojot modeli, kas mums palīdzēs kustināt molekulas no attāluma, ir labi jātrennējas krā valodā. tas nozīmē savukārt, ka ir jāievēros sitēmas prasības attiecībā uz to, kā mēs darbojamies izraudzītā vidē. piemēram, purvainā apstāklī būtu viegli saindēties ar izplūdes gāzēm un iežu iegūšanas plašadkās ir vienreizēja iespēja tapt saspiestam vai arī uzkulties uz kādu fluorescējošu suni. jūs varbūt esat redzējuši seriālu kapteiņa granta bērni, tad gribēsit svarīgāk izpētīt gadījumu ar ērgli, kas paceļ spārnos mazu puisēnu un streloki sašauj ērgli neievainojot upuri, kurš aiziet bojā krītot no liela attāluma. varētu ģenerēt šo modeli ar daudz dažādiem papildu instrumentāļiem un lokatīviem, bet galveinais aspekts paliek galvens. cilvēks savā turpmākajā dzīvē uzlabos tehnoloģisko progresu, kas mums nesīs iespēju sazināties no attāluma, bet nevis tādā nozīmē, kādā mēs to pieredzam šobrīd, bet tīri ar pieskārienu vajadzīgajiem nervu kamoliem. pamēģiniet aizklāt vienu aci ar pavēles formu, bet otru ar apgalvojuma un redzēsit, ka būtības dzīles atklājas savādākā gaismā. es kā savas dzīves diženo mērķi pārklājis ar dubiscējošu vairākumu gribošu varšavu, došu laimes perēklim īpašu vietu mūsdienu kosmogorijā un taifūns nespēs mūs atraut no mūsu tieksmes pārvarēt attālumus, kā arī laiku pa laikam uzsēsties diženo prātvēderu vainagotajām galvām. lai tas būtu izdevīgi, iedošu jums nelielu piemēru vāceli, kas atpestī no ļauna. es kādreiz nodarbojos ar automātisko rakstību, bet tā manā prātā ieseļīja daudz prerogatīvu un tādējādi mūsdienas līdz mums tomēr tika. labi būtu sakontaktēt vajadzīgos cilvēkus mūsu kopēju pētījumu labad un rast vajadzīgo finansējumu, lai domātu par lietām to ierastajā kārtībā. es labi saprotu, ka nav viegli izsekot manam domu mākonim, es uzņemos visu atbildību par šiem klaustrofobijas apoloģētiem, bet tomēr zinātņu akadēmijai būtu vairāk jārēķinās ar iespēju, ka to var vērot no viesnīcas latvija. tagad dosimies uz kādu mazāku pasjoloku un radīsim tur vietējā internātskolas skolotāja amato wowow. tas bija labi darīts, ņemot vērā vēlās vakar stundas, ko pavada ar kuņģa vēzi slims dzejnieks, kas savas apmātības nolūkā lieto lētu vīnu tādējādi sevi grūzdams pat vēl lielākā izmisumā. pamēģiniet nokrist obmorokā, ja tas var izrādīties pierādījuma vērts triks. es biju reiz nosēdies uz azbesta klausules un gaidīju runas tiesības uz visiem labajiem gadiem, kas uz mūsu vajadzību ir izvirzītas plīšu lācīša iekšējā monologā. gribētos jums aizrādīt, ka blakusefekti ir dziļi iesēdināti aizdomu krēsla slavas zālē un es atsakos tos laurus pieņemt, kas tikai uz apjomu tēmē. es tomēr risinu kārtu pēc kārtas, bet vienlaicīgi pieturo gigabaitu skalai, kas manas kā kibersaiborga aknas ir iedēstījis vajadzīgajā iespēju kaligrāfijā. tātad mans nodoms nav atkārtoties vajadzības skaitāmpantos, bet doties dziļāk klausules pariktēs un gaidīt, kad tas izrādīsies nopelniem bagāts. no manas kiberaktivitātes var spriest par dienā izsmēķēto cigarešu daudzumu cd un domas dalās šajā sakarā. ja piemēram varenas vezumu vāceles iesūdz tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, tas var novest pie katarases pamestas mātes ar diviem bērniem, bet sliktie gari var tikai noteikt, nabaga sieviete. es gribētu oponēt šādai domu gaitai un aizlidzu klāstīt strūnas pāri visiem vajadzīgajiem posmiem mūsu stāstā. es varbūt nepārspēju apjoma ziņā konanu doilu, bet gods paliek pirmajā vietā un es nezinu īsti kā var cilvēks rakstīt dzeju, ja viņam ir liels vēders un viņš regulāri pavada sauli dažādos dzerstiņos. ja mūsu valstī būtu atļautas sēnes, tas alkoholu lietiski samazinātu svarā un tad tikai varētu cīnīties pret tabaku un darīt to ar apbrīnojamu spēku, kas arī vienmēr labi izdodas. bet tagad pievērsīsimies domas gaitai, kas apraksta manas pēdējās dzīves gaitas. kad nāve sit šeit un tur apkārt aiziet cilvēki un palicēji jūtas uz vientuļas salas, bet nāk jaunā paaudze un viņiem nav šādas sklerozes vēl iemetušās, kas izlīdzina kopējo ainavu un dara to ar gadu skaitļiem itin viegli. piemēram, maniem vecākiem ir daudz gadu salīdzinoši ar mani, bet nezinu, vai viņi kādreiz ir domājuši par miršanu, jo tomēr nāve iestājas pēkšņi daudzos gadījumos, bet daudzos tās nākas sagaidīt ar ziediem uz buķetes. es varbūt leju karstu šajā vēsajā vakara dienā un darbs mani arī negaida, lai kā es to lūgtos un darītu savu darbu ar ikdienišķu prieku uz lūpām. mūsdienas ir pārvērstas par apostofeli un durkļi var noderēt cīņā pret sāpēm. ja izdara sev injekcijas rokas rajonā, tad apkārt esošās ķermeņa daļas var protestēt. no šejienes es izdaru secinājumus par kiborgu optiskajām iespējām, kad kārlis zeiss ir izgudrojis lielisko kino aparātu ar sony datunesējiem un gibraltāra skārda bungām, tad ginters grass ir pieradis smēķēt saulespuķes tieši no sava vasarnīcas balkona. viens stāsts bija par to, kā bagāta māte esot dakteris nopērk vasarnīcu dēlam, bet māju meitai un dalīt savas sakvojāža paliekas pēc šāda veida incesta es nevarētu nosaukt par kulturāla cilvēka izgājieniem. lūdzam darīt tagad lietas uzmanīgi, jo nāk tas resnais gadsimts, kad uz aproču pogām gādīgiem ļaudīm parādās raudas un asaras satur hlorometīnu, ko var izmantot acumirklīgam priekam, bet lietotājs gg ir ineses tk un dignas pornokaralienes suprūgs un dara to ar godu, jo viņu un bandu vienreiz redzēju pio diennakts kioska gaidām šņabja pievedumu vai arī čipsu un gardi smējās veikala apsargi, kad tika izsisti visi logi un vitrīnas un gudrība iztecēja kā pēdējie vārdi no baskerviļas suņa pieres. tomēr roku sakost tas paspēja un grauzdiņi vienmēr bija palikuši pāri no šī saišu atslēgu kaula. es biju ar kurpi iemaldījies dundegas pilī un gaidīju satumstam laikus, bet iegarenās maizes šķēles bija uzreiz tik aktīvas, ka man aptecējās dūša tik dikti skatoties uz visiem pseidofilosofiskiem ieskatiem manā pēdējā bērnībā, ko no skaldnes atdala brīnišķīgas ielejas un kadru biroja valde ir mūs piestiprinājusi pie apmales lai tas radītu brīvības v burtu victory kā teiktu staļina kreisā roka berijs, kurš tapa nejauši aprakts sava saimnieka bērēs ar kaudzītu mutautu un zivju restorāni ir iecienīti jūrmalas pilsētā it sevišķi tie, kas tuvu kapiem atduras un viļņi jūrā paijā kargina kungu |
| 4:58p |  |
| 5:20p | nav jau tā, ka man ir ko teikt, bet vārdi atkārtojas. es gribu tagad raudāt. gribas nomainīt emocionālo sastāvu. gaudoju logā suņi klanās es nemēdos daudz guļ bikses klaigā dur laksti dur stari met ar lodi gar logu stirnas skrien burtiski durkļi nabags durkļi skaidas stalažas buratino duraks nemoka sit ar kapli sit pa roku lode grūž starmeti gudrība staigā zeme laiž vaļā sirdi lauž brien stiegri strupi kniebj durvīs laižas met ar matiem durklis sniegā gribu dzert pienu laižas nakts klaustrofobija nenoved slieku kunīlings durklis staigā burti met ar kaklu sit burti met sit kunkst beidz garāmgājējs sit pistācijas durklis melna zeme lakstu rieksti birst raizes naids uz paklausīšanos durklis met maizi man pierē izcērtas sirds ar gaismas perēkli durklis baida mastrojāni durklis baida siksnu no sienas laukā gribu dzert pienu dzelzceļa pārvalde tramvajs klopsis beidzas rudens beidzas dienas naidā klaigā siksta kapella nodod maizi pienā iekrīt garnele gornments beidz piedzerties dodiet beidzot lodes laižas miegā skaidrs, ka prieks izbeidzas lauks pienāk tuvumā gribas iegrimt steidzamā kārtā beidzas piekritēju pulks dod man lausku piedzerties lausks saka beidziet plītēt dodiet lauskam beidzot lausku piedzerties un ilksts beidziet gaudot gaužas laiks uz akmens tāfeles beidzies staignāja sindikācija ir beidzot gaismas pariktes iedarbinātas meitas mātes dumjas skatās pirksta galā izcēlies uguns ir daudz laimes piekritušas steigā saskatīt buratino laika avāriju un domas pavirzās uz manu aukstu pusi iekrīt siksnas birkas meitā ienāk skaidas baigais laiks domāt labas domas skrejošiem suņiem pietiek ar atraugām beidzot durvis ir iekarenas beidzot laiks ir pienācis skaidrā dodiet lausku iemūžināt laiks ir ienācis domāt labāk nekā skraidīt priekšā iedegas dusa ienes mani laikā uznes skalpeli uz papardes un nones daiņu labo ainu labi skaldo šo pirmsmēness drupaču ienes pakaisīt pret dumjo laika skalu uz mani raugās iegansts burtiski skaļi klaigā dumjas ainavas ienes mani laikā izdali ar skābbarību ienes durkli ainā iemet laika apstākli ienes mani papaijā ienes paijā klaigā sunis rej uz apkārtējo dzīvību un laiskas priedes mūsdienas prasa kā klājas iekareniem burundukiem ienes mani pastaigā pa kausu ienes pagaramonova ienesamo laisku domu krātuvi iemet skaldni pa papardes dziļumos esošo ienes mani pagaidi un dari skaldni par mani iemarinēto domas karatistu domas pavirši raugās uz augšu mani mēda zirneklis ienests maisa kaklasiksnā ienes mani pagaidi durvis ienestas pusvērtas ienestas gudrības paviršā skatienā dainas pavirši raugās uz augšu pēc platuma grāda ienestas papardes un ndusmas iezvana mūsdienas pagarenās iesnu lāsēs es gaidu gludu palagu dusmas ienes pastaigāties dusmas ir klaigas uz altāra ienestas papardes uznes mani kalnā ar klaigām ienes durvīs sastatnes un ienes mani laikā ar kailām gaumes argumentēm un nes laimi uzstalaktīta durvju viras ar maisu ienes maizi klaigā staburaga dusmas ir ienestas burkas stavropoles starta kapitāla maijā ir nespēja klaigāt ar durvju rokturi raujās maizes stagnācijas gada labākā argumentācija slēpjas karavadonis važonis pavadonis nomet laiku skaldnes gabalā un ienestas laika statujas piebrieztas un daudz skatieni beidz darīt savas laimes karikatūras maisa stagnācijas ceļos nomestos ceļos garkājtētiņš beidz salasīt mūsdienas beidz laizīt skalndes no mūsu papīriem un durtiņas ienes maizes ksalnes mūsmājās ir daudz durklļu uz palodzes un nenes durvīs sabalansētas piebriedušās sakaltētās ienestās papardes ienes mūs labi dziļi piekaldamas pie sienas es nevaru darīt situāciju labu ar gaismas pavilkjonu un dusmas paver labas kskaras manā iekšā beidzas burti un izdeg super spuldze dara to daudzas laika pieglaimotājas nenes mūs uz lauka strādāt kandagārā ar un nafig skatās kseniju apostrofu dala gaidamās vēlēšanas būsi uz laedus apnesis maisu ar kraukli pilnā rikā iemetas dziļas dūnas ledus ir piekalts pie staipekņiem dodas laimes akācijas dodas nepievienotā vērtība kā tu domā darīt mūsdienas domā gandrīz par visiem uzreiz un dala ūsas dala maisus ar kaleidoskopiem mūs rada barbaleta darbības principi dala maizes kaklasiksnas dala siksnas ar barbaletiem dala maisus ar barbaletiem dala siksnas arbarbaletiem dod laiku piebriest nomesties darba siksnā biedzas iesnas un dala mūsdienas divi saujas piebriestas barabanščisas un gaudo laiskas durkļu arimijas un dala beidzot atkal atkārtojas durvis uz ārpusi ienes manī staipīgu siksnu un dara to darba siksnas darīšanas pēc es atmostos un dara siksnas dara mazas ainavas un dara to darīšana dara siksnas barabanščicas dara durkļu ainavas dara daudzas ainavas dara dainas dara skopi dara dara dara naivi dara siksnas dara manas ainavas dara skaidrības pavedienu un dara ar koku pa pātagad dara dara dod naudu dara pieguļā zirgs ar skaidām dara domas ar beidzamo ainavu domā ar klaigām un dusmās es vaimanāju domā ar kapeiku pa pavardu domā siksnas domā piebriedušas aiviekstes un nomesties buratino priekšā ar ainavu dod man prieku dod man skavas dara dainas piebriedušas iesnas dara dusmas un dara skaidrības zinātnisko grādu un dusmas ir iekapsulētas un dusmās ir daudz darba un dienas darba grafika grafīti duras dainas pievilktā siksnā un dainas darla barbības dala dusmas ksaidas un dusmas ir ievīstītas dailamatameistarībā dala siksnas durvis dala beidziet dalīt durvis dala saikni ar pasauli un dara to visiem iespējamo durvis ir ievestas durvis ar apostrofu un daiama manas akanas un durvis ir izbeigtas ar vienu roku es gaidu saikni dailamas dailamas durvis dala laimes dailamas un dusmas ir pēc maniem ieskatiem durvis ir zu visiem su dbeidz bgaidīt durvis ar beidzamoo staru palampu un dusmas kaligrāfiski dailamas dailamas un durvis ir starvas gaida stulbas gaismas paviršas un dusmas ir vīstoklis nevainīgos dusmas grādos un dusmas ir kailas ar beidzam ostāju ostāju domāju domāju stāju ostāju domā par papardi un ndomā par kaligā nebaga nabaga dalības maksa ir izvesta bpastaigā un barība iznes dalības maksu ar kailiem ieročiem dalīt masku un druknasās āzijas māzīcas dara savas skalnes ar barību manas iekšas pilnas ar barību durklis dala barību durkslis dala barību nodur barību durklis dara barību dala dala dala dalamama dala dala barību durskli s ienes barību staignāja prostā un dara taisnu darības maksu un diusmas ieevelkas savās iemaukta darlības maksās un ienes durvis staignāja pariktēs un gaismas palasala mana dara dala |
| 5:23p |  |
| 5:24p |  |
| 5:24p |  |
| 6:05p | es nerēķinos ar sekāj tās ovirsot mājās gaida runa beigt tarele gaida runa un bums bauda dauda daudz bums dur ddd dkskssks ssssksksksksks sksksksks skssks sksksksks skskssks skssks skssks skssks skskssks sksksks skskss ksksks kssksks skskssks sksksksks sksksks skskssks sksksks skskssks skskssk sksksks sddjddjd djdjddjd djddjdjd djddjdjiwi wiwerur rurrururur rurururur rurfhffh fhffhfhf hddhdhhd fhfhfhfh fkdkddkkd fhfhffh dkdkd dfhhfhs shshs dhdhdd dhd dhdhd ddhd dhd ddhdhddddd ddhdhd dhdhdd dhdhdhdd dhdkskss skssksks dhddhdhddhskssksksksdd hdhdjdskd hdie eieeie jeejejeje dhfhfhf hf fhf hfdkdkdd fhffhfhf dkddkdsla saldfjd a ddjfhf jaksld djd jdals dja sjs sjs djf fha hs be ebf ffhff fhd dhs shsks sjddjdd djdkssksd djdjddjsksksskdd djdjddjd djddjdjd dksskss ddjdjdjdjjskss skssks sdjdjddjdjsks ksskskss djdjdjdjdjdkss ks ksskd jdskd skd sks dkfjffj fkj kdkf fdjd dkss sks djdd kss skss dd djdj ddkd dks sksk aasldfjahf l fhdjfhaldjf lafhfdjhuepapsj ladjfad f d fhdjaf adfl fdjdalsd fhadff lasjd fahdajf hdjalsjfhad f ffhdjskalsd fjddjjdjdjdjdjdjdjdjdjdj fladjf haldjfhadf aldjfha dfladhjf adlfjha ldfjh adlfjhd flahdf aldjhf aldsjfh aldjfha dlfjha fladhf aldjhf aldjfh aldfha lsdjfha ldjfh alsdjf ffffffffffffffffffffffffffffffffffffffff |
| << Previous Day |
2007/12/12 [Calendar] |
Next Day >> |