ziemassvētku laikā anna nejauši atrod nikolaju. apburtais loks. anna prasa, vai tu esi sudraba nikolajs. viņš atbild, ka viņš tad vēl nebij piedzimis, bet ka runa varētu būt par viņa vecvectēvu, kurš cara laikā kalpojis flotē. stāsts izvēršas miermīlīgā gangsterfilmā, kurā pirmo godalgu iegūst režisora kronenberga dēls anatols cimermans. kad visas filmas scenārija detaļas ir atrisinātas, jaunākā paaudze pienāk pie groziņiem. jums noteikti būs ko teikt par šo jauko filmu, iezvanās anna, bet nikolajs ir atsvešināts un neliekas traucēts. būtībā filmas galvenais nianšu krājums grozās ap pieņēmumu, ka galva ir vietā ik uz brīdi. šajā brīdī slavenais režisors vēlas sev pievērst uzmanību un pasakaidrot, ka nejau viņam radās izvēle šādi izķēmot tik lielisku produktu. atcerēsimies viņa pēdējās filmas muša un dievu pilsēta, kurā galveno lomu spēlēja film noir apoloģēte liene, lai gan tumsas valstības cikliskā iedaba mūs var aprobežot šajā skatījumā visā visumā ir divas iespējas, kas var mūs ieinteresēt. pirmāmkārtām jau poļu izcelsmes rakstnieks tadeušs, kuram ziemassvētku priekšvakarā tiek piedāvāta iespēja iesaistīties seriāla veidošanā, kur streiča lomas atveidotājs nomurmina dažus buramvārdus un rodas jaunas paaudzes kino. kā šos centienus novērtēs skatītājs, laiks rādīs un mēs uzmanīgi sekosim šai jaunaia jrt izklaidei demonstrēt astoņu stundu garu kinemotogrāfu ar siermaižu starplaikiem. mūsu vēlīnā radinieku saime gribētu ja varētu piedāvāt savu finansiālo atbalstu nacionālās operes garderobes paplašināšanai un šī iemesla dēļ tiek algotas vairākas šuvējas, kuru galvenais uzdevums kā amata posteņa ieņēmējām ir rūpēties par tīrību un veikt profilaktiskus sīkdarbus, tai skaitā atirušo dienu dezinficēšana un galveno viesmākslinieku informēšana par pasākumiem galvaspilsētā. kad tumšā vakarā londona iznāk uz brežņeva tilta, deg gāzes lākturi un guzmanovs ir saķemmējies šoreiz pretstatā savai iepriekšējai dzīvesbiedrei ļenai ļermontovai, kuras ērcīgais raksturs neļauj izsekot labestības pēdas, kā mums mācīja šerloks holms - ja mana vaļa būtu es vispār iestātos pret jebkādu putekļu savākšanu, jo katra lieta tās patreizējā kārtībā mums vēsta milzum daudz informācijas par to, kā lietas ir bijušas tad un tad. šādi spriežot pie apaļā galda filmas varoņi vienojas dziesmā. itkā dubultie kadri un katldibeni veido mūsu priekšstatu par tradicionālo kino. par piemēru ņemsi pēdējo deivida linča filmu iekšzemes impērija, kurā varone dodas galvu reibinošos apskāvienos ar nezināmo un beigās tuvu vai sajūk prātā, kā tas bija paredzēts scenārija manuskriptā, kurš ir mēģināts ekranizēties divas reizes bez rezultātiem. kā šī galvenā varone pārdzīvo kailas krūtis un rupjus vārdus tik pēkšņā uzplūdā, ka es nepabaidīšos šīs salīdzinājuma, kad kaijas mums vēsta par rudeni, kuram nebija lemts iestāties. jūs varbūt vēlēsities mūs ierobežot aizkadra balsī un teicējs arī nevar būt viennozīmīgs, kad dramaturģijas katedras pēdējā kursa studenti gatavojas ekszāmeniem galējiem. kā jau zināms to visu pavada karnevāli un smaga dzeršana, bet heroīna lietotājs valdis ir labi iejuties holmsa un opiātu sabiedrībā. kā dzirdēts no neievērojamiem avotiem hermanis hese arī esot bijis pedofīls, tāpat kā mūsu tautudēls jānis r., bet gods paliek neskarts, kad runa ir par ojāru vācieti, kuram tiem piedēvētas dažādas ar komunismu saistītas nianses. tā autors ilmārs šlāpins izpelnījās vētrainas ovācijas, kad aprejot gundegas repšes daiļradi, nerada atbalstu sabiedrībā, bet pieklusa ar rakstiem portālā delfi un apoloo,lv. tas varat būt droši var novest pie katarses, kad tik patmīlīgu un daudzsološu ievērību mūsos rada beidzamie kadri, kuru galvenais ievainojamības scenērijs saistās ar gaismas efektiem un ziņu aģentūras leta videoarhīviem, kuru veidošanā tā sākotnējā posmā ir piedalījies arī vajadzīgais personāžs, tādējādi būdami ar gariem zobiem palikuši uz apmales mēs dodamies tālāk nezināmajā, kuru sargā baskerviļas suns četrdesmit sestajā minūtē un trīsdesmit pirmajā sekundē. kāda precizitāte un galvenais utilitāra. bet braucot pa barona ielu un iegriežoties uz valdemāra ielu var iesaistīties avārijā itin viegli. pēc tam aiziet vējā vesela gada ietaupījumu un dinkš vien sanāk, kad apdrošināšanas aģentūras šefs bufalo ir iemācījies nodarīt sāpes katrā pakāpē. domas dalās par šo lietišķo sasniegumut, tomēr režisors šeit iestarpina, ka gaismas barikādes nevar būt atvērtas tik skaļās baranku veidnēs, lai būtu ar gaismas kaleidoskopu atvirināmas un domas ir iesprostotas itin bieži. man patiesībā patīk, ja var piesaistīt savu domu precizētam kadram un nav viss jāizzīž no pirksta. tā teica zaratrustra, raksta savos emuāros aleja skopa, bet domas ir vienos gabalos ar tērauda lietuvēm un gudrība var būt pielieta ar kontrol f tad iekopējot sev interesējošo visdrīzāk sevis paša vārdu, bet ne simtprocentīgi tas var izrādīties efektīvi, jo bieži vārdi ir minēti daļēji vai pavisam sagrozīti, tādēļ abonējiet žurnālu rīgas laiks, kurš visos laikos noliks pastarus īlenus, kas nav pat pelnījuši lai tos bradā ar kājām. bija tāds stāsts man par diviem pajoliem, kas veidojas radio pārraidē. viens piesarcis otrs marcipāns klozepāns, bet poda sienas var ar emalju izcelties un var ar bakterioloģisko krāsu nogulstnēties mūsu prātos un dažādi var izdarīties. es laikam esmu izvairīgs no smēķēšanas, bet rakstīt joprojām gribas. pagulēju diendusu un tas refrešoja visu interneta pārlūku, ko varat pie tā piebilst, kāda ir jūsu pēdējā vēlēšanās, pirms karātuves tiek ieeļļotas sabļas noasinātas un vai kāds saskatīs nāvējošu triecienu savai pašmīlai vai tikai pavīpsnās būs ieinteresēts vai arī uzskatīs to par gadsimta stūrakmeni šajā klajajā grādusā, kura pēdējos skaitļus būšu iemācījies no galvas un varēšu citēt ar glāzi rokās pret stikla lustru raugoties zvaigznēs un gudrojot par gudrona sastāvu molekulāro