labrīt, esmu paēdis u pamodies šodien. tātad. labas domas raisās pēc tādas ekstensīvas rakstīšanas, galva noskaidrojas. tas ir pozitīvi vērtējams un galveinai viennozīmīgi. nav morālo paģiru par smēķēšanu, jo izpērku, arī nelabuma nav tīri dūšā. vajadzētu nogriezt roku nagus, jo traucē drukāt, atduras pret taustiņu, to es paveikšu. ir ārā gaišs un ir sākusies diena jau krietni iepriekš, bet es nemaz tik daudz nenoguļu, jo paguļu pa dienu un tad nesanāk, ka noguļu divpadsmit stundas pa nakti, bet viss izlīdzinās un miegā es arī bagātinos. tā tomēr ir dāvana, tas miegs, tas mani iepriecina. visādas iespējas apsveru. ir iestājies arī nākamais sešu dienu cikls. septītā diena vēl nav izdomāta. tātad es te atkal sēžu jaunas dienas ievadā un man visa dzīve priekšā. varbūt nevajag iekrāsto tādās krāsās pieminot vārdus kā "dzīve", bet visu var piedot ja galvenais intenšens ir labi noskaņots. es tagad jau sāku stiept savu līniju garjat agņi privet ot rodjini. nē jau nē. tagad tā ir labi iesākta diena un es jūtos jauns, tas mani iepriecina. es biju mazliet arī nobijies par to, kā mani uztver, bet visu jau var piekoriģēt. pamodos ar ideju, ka jāpiedāvā sludinājumā dzīvot par naudu citu cilvēku mājā, kamēr viņi ir prom vai arī braukt ārzemju ceļojumos viņu vietā. es ceru, ka mana telefona karte neizbeigsies, kamēr atgriezīšos galvaspilsētā, bet vai tad tas ir svarīgi, tas nekas. tātad es tagad te sēžu, jakas krāga nedaudz atduras pret muguru, bet arī tas ir tā. tātad es tagad atkal saskaros ar realitāti un to, ka tā ir jānopelna. jānogriež tie nagi ātrāk. esmu satraukts jau tāds no paša rīta nebiju. bet nejau satraukts kaut kādā nozīmē, bet satraukts kā vārds, kas atnāca pats. tad nu es ēdu savas brokastu pārslas un gudroju par gudronu, par dmt saturošiem augiem un dzīvniekiem. labi būtu pamosties un ēst kaktusu uz saules pinuma. piedodiet, es negribēju bez ievada. sardīnijā bija jauki pie okeāns spīdēja saule un kad norietēja mākoņi, tad zvejnieki ķēra zivis kā pamestos bērnus savus un laida atpakaļ mazākos. ser, mums lūdzu vienu cigāru uz visiem. ņet, smēķēt ir kaitīgi, redziet kāds es kalsns. tas no smēķēšanas, un smejas. tad nu nonāk lielā valstība un es atkal esmu gatavs jaunai dienai. ārprāts, kaut kāds skaļš mikrofons pa ielu brauc, tādu troksni taisa. ātrāk pabrauc garām ātrāk. tagad ir tāda darīšana man pie jums, iespējams, jūs man būsit vajadzīgi kaut kad nākotnē, tālab jau sagatavošu labus salmus un perēkli ar papagaili uz laktas, lai visi nenobīstas un nesabīstas ar labu nodomu pieredzēto gandarījumu. tomēr ar galveno senatnes tēvišķo barotni es biju izvilcis savu eksistenci ar tik nepiespiestu gandarījuma talonu, ka ar zobiem vien to nevar aptvert un godājams tautas dēls ir pievilcis savas kņopes. es secinu, ka izpīpējot dienā kādas septiņas cigaretes kādi sešdesmit procenti vismaz no mana ierakstītā nav tīrākā automatika, bet to pavada kaut kāds saprāts, kas mani iepriecina. nav jau tā ka es pretojos brīvajai plūsmai, bet kaut kā iedomājos, ka cilvēkiem patīk lasīt pārskatāmu tekstu un lai tas radītu priekšstatu par kādu līdzdalību, nevis vienkārši klejojumu apraksti un attēlojumi, bet tas jau tikai tālā nākotnē, man vēl kilometri jāpieraksta, lai es iegūtu tādu nopietno cilvēku atbalstu kāds bija henrijam milleram, kura tropisko raku ir tagad kāds iztulkojis, bet ko es jau pirmais biju izlasījis un tāpēc uzskatu, ka es henriju atklāju, nevis kaut kāds establišments, kas tikai vien kāro nopelnīt naudu un arī bekgraundā viņiem ir mākslas intereses. kādi publišeri bija bērnībā, viņi sapņoja nodarboties ar mākslu un tad ierīkoja biroju pagrabā kā jāņa sēta izdevniecība un tās galvenais direktors ir arī dažādu mākslas projektu kurators, pie kura var griesties pēc palīdzības un finansējuma atbalsta, ja projekts ir tiešām labs. bet latvijā ir arī citas izdevniecības, kur gara tēvi ir vienmēr biezi saģērbušies tieši trikotāžas kārtas un siltumizolācijas izteiksmē, bet nevar jau visus tik bargi sodīt, ja pats vēlas būt anonīms un domās bagāts, tad vajadzētu tīri hipotētiski un apoloģētiski būt vienā gaitā ar galveno stūmējspēku, kas mūs var atalgot par jaunu ideju ģenerāciju un būtu uz vienu roku ar rīgas domi,kas arī kādreiz atvēl kādu nadu raudāt gribošiem un par sevi pārliecinātiem rīdzinikiem, bet citu pilsētu domēs situācija nav tik spoža, jo nauda, kamēr tā aiziet no centrālā valsts budžeta, pašvaldību kabatā un vietējo pagastu iedzīvotāju apziņā tā iegulst kā tālu ceļu mērojusi, par ko no tās var noplēst pa kārtai tīri metafiziskā veidolā. bet ne par to ir mans šī rīta plāns, jo gudrie cilvēki vienmēr zinās teikt, kā ir, kad no rotas paliek pāri tikai lombarda ķīlas zīme un hipotekārais kredīts valsts pārvaldītā zemes banka un valsts centrālā banka ir noslēgušas karteli par dienas devu nežēlības pret nekustīgiem iedzīvotājiem. šeit vietā ir precizēt nekustīga iedzīvotāja definīciju. tas ir iedzīvotājs, kas pārvietojas gada laikā ierobežotā attālumā no savas pastāvīgās dzīvesvietas. tā, piemēram, pēteris k dzīvo dzirnavu ielā 68, bet ik mēnesi dodas darba darīšanās uz elizabetes ielu 14 un gala rezultāts ir kalkulējams. ar to nodarbojas vairāki institūti, kas izvietoti pusaplī ap galveno laikraksta diena redakciju un iespiestuvi. tā piemēram, ja vēlaties pasūtīt avīzi rīgas santīms, jums jāiziet neskaitāmi birokrātiskie šķēršļi, pirms varat būt drošs, ka izraudzītais pakalpojums līdz jums arī nonāks, bet pretējā gadījumā domas dalās par vadē un padomē, nemaz nerunājot par ierindas kalpotājiem, kas iemanījuši savu roku dokumentu aizpildīšanā un nekavēsies ar padomu saviem lolotiem korporatīviem klientiem, kā apiet valsts nodokļu aplikšanas sistēmas valgus un kā to visu nokārtot nepiemērotā priekš sevis veidā, tādējādi nenodarot ciešanas biroja darbiniekiem un knab kolektīvam, kas arī tomēr ir cilvēki un nešpetnu kūkumu sametuši raugās uz atvadu balles paliekām, kas aiz sevis atstāj jaunā veida dzimumu, bet par to vēlāk. šobrīd es jūs gribētu iepazīstināt pats ar savu neapskaužamu situāciju, kad visas durvis ir aizdarītas un godam to nevar pavēlēt man iepariktēt dusmu vāceles garajās staba galās. tātad es biju nokavējis ikgadējo deklarācijas iesniegšanas datumu un tagad man būs jāraisās ar sekām, bet ko es tāds vienkārš pilsonis domādams daru, es izeju no sistēmas un baros uz to, es tai pretojos. sistēma nevar būt specifiski naidīga pret indivīdu, viņa maļ visus kopā kā kotletes. tikai indivīds izmantojot sistēmu var būt specifiski naidīgs pret indivīdu, bet te jau mums ir karmas likuma rats ieslēdzies un cik gan sapisušies ir tie činovņiki, kas ieņem galvā, ka var darīt, kā iepatīkas, jo tas nu nekādos rāmjos neiet un nu es dienu esmu sācis