labrīt es ātri iesteidzos telpā, lai nepakluptu pirms gaismas pirms rītausmas kas bija mānīga, jo nenāca un tad nu es skatījos dzirksetlēm acīs lai gan plīts bija vecmātes kurināta tā sildīja sienu otrpus gultai un avīzes saišķis bija pa rokai es to pabāzu zem deguna un šņaucu kaut kādu pelašķi kā gan savādāk tikt pie lasāmās vielas kas noteikti labi interesanta no pāris gadus vecas pagātnes tad jau pat vēl galvenais pagāns bija dzīvs un deva instrukciju mazā tūtiņā katram savam sekotājama tagad jau vairs neko tagad milda uzlikta kā centrālais atslēgas kauls kādas atslēgas 20? 22? no tāluma labi neieraudzīsi bet klātu iet bišķi dūša par švaku tur jau valda tie kapitālisti un mazi arī viņi ir jo cūkas tā man vectēvs teica kas es pats esmu dēls? nu varētu jau pataisīties par tēvu tikai matus sirmums neļauj pirms nāves sataisīt grēku tad skraidīšu ar diagonālu krustiņu uz pieres un man visi rādīs par tomātu esam bet es neesmu es gribētu būt miglas pilsonis un mitināties tikai neredzams apņemtos aizvākties, kad nāktos sarkt no visiem placdarmiem kas manis ķeršanai sabāzti azotē un tagad tikai kādu siltu bulku ātrāk apēs jo ir jau rīts un rīts nes kazenes uz tirgu lai pat ziema būtu vai rudens vai kāds ceturts gadalaiks izdomāts tā jau mēdz darīt kad apnīk pasaules kārtība tā jēzus izdarīja un aizejot nokratīja ar pirkstu tagad visi ķer to pēdējo piena lāsi, bet neviens vēl nav sagaidījis neviens nezina tas kazas gotas vai kāda kamieļa pasarg dies