zemteks pakarama's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Thursday, August 30th, 2007

    Time Event
    12:24a
    lingvistiski es jūs sapratu, kadi radi atnāk ar tulpi glaudīt gultu gulēt gabarītā vai sāna signāla ielas drebuļo pa tumšu kartupeli ar putekli un drazu tādu kā avīze vecs alus kurpes neprasa savu tiesa lemj pāri galvai, bet cietumā cepums kā garīgais galvgals vadonis pirts "varonis" ar saunu un bāņu rubiš? nu ko jau gaisma atausa un gulbis gaida tandžerīnu klupt var gandrīz bez piedurknēm kā bārmeni iedodiet plāksteri virs lūpas uzlīmēt pulksteni un cisās iekrista aplipt pa apli ar knisli nr.3 nē jau karsti un trauki krājas grupiņās ar cimdu nevar vairs iebiedēt pat īpašo ķīmisko šķidrumu "kastanis - te es skrienu pēc pēdējās šī gada sēnītes, kas neaug pat ar visu atvasi un beciņu un stādiem pietiek ar karstu teciņiem atskrējienu no ciema runas atnesienu un gubas siena drupačās saberztas kā pazole ļaunuma dzīpsla vai tulznēns tāds paresnāks kā cibiņam nozagtas brjukas un tagad ar desu visi pa apli apzīmē krogum stalaktītus ar kūpinātiem striķīšiem tēlosim fričus un šausim šautenes pret sienu saliktas kā notiesātais jēkabs zadzis pats savās mājās katolis
    12:35a
    gulbītis izlīda čīkstēt uz ilksts un gaudoja ilgi pēc vilciena, bet atnāca garenas stārķa kājas kā dēļi garenas un vietām skabargas un vietām zars par aci un degunā burkāma laksts rāda luksafora aci un tad nav beigas ir skaidrības sākumam gabals nokrita ar blīkšķi un es raudu vai rāpoju īsti nesaprotu un tad izlec pieturas stabiņš un luminiscē pret autobusa laternu un tad es arī lecu līdzi naksnīgam sienāzim un gaudoju tagad jau noteikti gaudoju ilgāk vairs nevar noturēt saturu tāpēc gaudoju atkal jau gaudoju kā stārastes varonis ar nogrieztu galviņu
    8:59a
    labrīt es ātri iesteidzos telpā, lai nepakluptu pirms gaismas pirms rītausmas kas bija mānīga, jo nenāca un tad nu es skatījos dzirksetlēm acīs lai gan plīts bija vecmātes kurināta tā sildīja sienu otrpus gultai un avīzes saišķis bija pa rokai es to pabāzu zem deguna un šņaucu kaut kādu pelašķi kā gan savādāk tikt pie lasāmās vielas kas noteikti labi interesanta no pāris gadus vecas pagātnes tad jau pat vēl galvenais pagāns bija dzīvs un deva instrukciju mazā tūtiņā katram savam sekotājama tagad jau vairs neko tagad milda uzlikta kā centrālais atslēgas kauls kādas atslēgas 20? 22? no tāluma labi neieraudzīsi bet klātu iet bišķi dūša par švaku tur jau valda tie kapitālisti un mazi arī viņi ir jo cūkas tā man vectēvs teica kas es pats esmu dēls? nu varētu jau pataisīties par tēvu tikai matus sirmums neļauj pirms nāves sataisīt grēku tad skraidīšu ar diagonālu krustiņu uz pieres un man visi rādīs par tomātu esam bet es neesmu es gribētu būt miglas pilsonis un mitināties tikai neredzams apņemtos aizvākties, kad nāktos sarkt no visiem placdarmiem kas manis ķeršanai sabāzti azotē un tagad tikai kādu siltu bulku ātrāk apēs jo ir jau rīts un rīts nes kazenes uz tirgu lai pat ziema būtu vai rudens vai kāds ceturts gadalaiks izdomāts tā jau mēdz darīt kad apnīk pasaules kārtība tā jēzus izdarīja un aizejot nokratīja ar pirkstu tagad visi ķer to pēdējo piena lāsi, bet neviens vēl nav sagaidījis neviens nezina tas kazas gotas vai kāda kamieļa pasarg dies
    7:08p
    gandrīz no purpināšanas mācos - nezinu, kā man tagad sanāks - kad gāju lemesi dūrē trīcēt, bija pavisam cita gaisma tagad neesmu tik drošs kā biju kādreizējā lietpratības mākslas amatniecības trīs zaķi divi daiļi karabasi labi tagad atlaidiet es dūnās mazliet kā vējš pavandīšos kā vējš netiek zem ūdens tam šī pasaule slēgta, bet tas gramstas gar virsmām un iedeldē delmā garenu rievu, kas mani apstāj un tad raugās caur pieri, lai izskatītos dusmīgā, bet es uzreiz neuzķeros, jo neesmu āmurīts, bet gan zelta cirvīts skārda bundziņas un asins piliens kā lietus lāsei vai sniega pārslai krusas graudam un palielākam ķieģelītim gāzbetona gabaliņam saplāksnim nesošajam blokam divpadsmit stāvi pāris gados par divdesmit centimetriem kļuvuši mazāki, bet svara palielināšanas nolūkā blakus novieto vēl vienu gan ne tik lielu ēku un būvi un tagad katram cilvēkam ir pa savam dzīvoklim respektīvi ģimenei kādi seši dzīvokļi atkarībā no betas karotīna metas oranžas pumpas kā burkānu šodien gribēju veicī nopirkt, bet kasiere tik dikti sabijās, kad lietus sāka gāzt, ka ieskrēja savā privātajā telpā, noslēdzās sevī un ar mani vairs nerunāja līdz darbdienas beigām, lai gan es vēl piedāvāju nopirkt negaršīgu arbūzu, vērmeles, kadiķus, klijas un dažādus graudus, ziedu tēju nopirku, bet kailās gailenes savus svārkus vairs nejaudā vilkt tik dikti ka ķēdes paliek pēdās, kurās krājas ūdens un tajā veidojas ezeri, tad purvi un tad mārrutku es tur savu audzēju pilnīgi leģitīmi, jo man ir melns lietussardziņš un postkumunisma valstī tas ir pieklājīgs iegansts iziet ārā, kad saule nespīd, bet nakts vēl nav nokritusi, jo baidās sasisties, kas gan nebaidās tikai trakie tā dara, bet es no godīgiem bērniem cēlies un pats par bērnu taisos kļūt, jo tālāk ejam jo lielākas auzas mums sola, kamēr beigās būs tādā dimpā, ka atliks nožēlot
    8:08p
    kaziņa pietecēja pie bairīša bez rokām skaties mammu es braucu bez rokām kā zobiņš no tērvetes alus izzvejots tētis pārnāk mājās pillā šņabīti dzēris tagad sāks sist sieviņu tad bērniņus tad kaimiņu tad valstiņas prezidentu un beigās kļūs par tirānu kaligulu ak nē kaut nenotiktu šāds scenārija vēlvienu vienīgu reizīti noskūpstīt bāleliņa cilindriņu un tad ar mopēdu delta laisties pēc omegas piena uz veicīti iztecināt alfiņai mazu kazlēniņu un traukties pie saturna apraudzīt jauno mēnesi, lai tas izaug kā kristus savā laikā 33 garus gadus stiepa kā uz spāņu inkvizīcijas zābaka tas izskatījās briesmīgi, jo ļaunais gars bija ieperinājies mātītē un visi mazie nelietēni, kas nāca bija apsēsti ar lietuvēnu pēc definīcijas tāpēc difūzijas tajā gadā bija jo dāsnas un debess pārklājās cinkotu zārku

    << Previous Day 2007/08/30
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba