saproti.. ka nospiedīs KATAPULTA un parašūts neatvērsies, un es nokritīšu pret baltu, aukstu vaigu - putekšņu lodes izrādīsies elektronu bumbuļi - mēs stāvēsim ikarusam uz garmoškas vietas un bolīsimies. es aizsmēķēšu un teikšu - kučieri, pieturiet. un tu metīsi ar brūkleņu sieriņu sejā. un visas vārdu mežģīnes izkusīs līdz ar pirmajiem saules stariem un aizkūkos dzeguze, vilkacis aptaisīsies. man trīcēs rokas un mans brālis atnāks un visus piekaus. savāks aiz čupra un atņems XTC pie ieejas. es izkāpšu priedainē, bet nepārsēdīšos. es sitīšu dzelteno pieturas stabu un kliegšu kāpēc uz debesīm. kliegšu un teleskopa lēcu. es saukšu - kāpēc tu mani piemānīji cyber-space? kāpēc noliki 3D priaņiku un rādīji spokus, kas iziet caur sienu. kratīšu aiz krāgas limonādes automātu, teikšu - "nomazgā man muti par 7 kapeikām!", bet automāts klusēs, tā būs gara diena.
bet pat uz visu to neskatoties, es rīt iešu un rāpošu uz ceļiem Smaragda burvim un lūgšu - atdošu visas savas krelles un cauršautu mēness sirpi. jo es zinu, ka pat, ja Ikaram nolūzīs donkrats, ķirši būs uzplaukt un nobirs pirms un pēc šīs dienas. absolūta ir tikai oranža bumba. un maršrutka aizved turpat, kur apstājas vilciens. visu izšķirs Taškentas konsuls - ja viņš tā būs lēmis - vēl 10 dienas.