vakar internacionalitātes uzplūdā staigāju pa māju pliks, tad pret vakaru uzvilku to pašu žaketi un zīmēju sev uz vēdera lillā cilvēciņu, bet flomīts ātri nomira. nevarētu būt, ka tas izžuvis, jo neviens cits no mastas nav. es spriežu tāpēc, ka tā mana toksiskā āda viņu nobeidza. pēc tam biju ārā gari daudz braukāt ar riteni un tā nosvīdu, ka viss krekls uz muguras bija slapjš. vienā brīdī apsvēru kreklu noģērbt, bet tad atcerējos zīmējumu uz vēdera un atturējos. nezin, kāpēc man no tā būtu jākautrējas. pārbaucis mājās cilvēks bija paplūdis, bet pēc dušas es viņu vairs neievēroju.