zemteks pakarama's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Sunday, July 15th, 2007

    Time Event
    3:41p
    vakar vakarā nolēmu izbraukt pirmo reizi mūžā izmēģināt izšaujamo zibspuldzi (cik nožēlojami). vispār, kopš mitinos francijas republikā, neesmu apmierināts ar saviem foto panākumiem, ko norakstu uz ārzemju cilvēkiem. viņi ir kaut kādi konservanti. pofig, ka viņi izskatās, kā viņi izskatās, man labāk patīk latvijā. tur ir tik daudz meiteņu. ko?! vispār vakar izrādījās kaut kādi salūta šaušanas svētki, pamanīju arī agrāk dienā valsts karogus izkārtus un ūdens veikalus aizslēgtus (slāpes). labi, ka par mani nepadomāja, ka esmu kabatzaglis, kad ar riteni kaklā un turoties pie fotoaparāta ar ereģētu zibspuldzi ložņāju pa pūzni un pret straumi stūmos. vispār par pēdējo bildi gandrīz atrāvos pa muti no kaut kāda labi būvēta tipa baltā kreklā. nejau tik traki. es jau jutu, ka mani pamanīja, bet pofigizēju. tā laikam sieva kaut kāda vai vatevers, bet pēc piecām sekundām kungs izdomāja panākties atpakaļ un maigi pieskārās man pie elkoņa. uz manu atbildi, ka nerunāju valodā, viņš teica, lai netaisu personīgas bildes. brīdī, kad viņš to teica, es jau nobijos, ka man liks tūlīt parādīt materiālu un izdēst pēdīgu attēlu, bet ar manu atbildi, dakōrs, viņš palika visnotaļ apmierināts un turpināja savu gaitu. perifērijā sastapu vairākas ugunsdzēsības mašīnas un ātrās palīdzības, pie kurām rindās stāvēja sirdzēji, kam nu mitru lupatu uz pieres vajadzēja, kam ko citu. ārsti nekautrējās tupināt meitenes svārkos uz zemes un skatītāji nekautrējās stāvēt skatiena kontruzbrukumā un priecāties. vispār braucu mājās un domāju, kāpēc ikdienā nevarētu būt te vairāk ko redzēt. varbūt vajag biežāk iznākt no dzīvokļa.


    vēl dažas meitenes )
    3:45p
    baigais grauds. nu ko, ja es nebūtu tāds lāmers, jau laiku atpakļ būtu nopircis sb-600 un nevajadzētu tizloties. šodien brālis atrakstīja vēstuli ar uzaicinājumu uz savām kāzām. gandrīz var aphujēties.
    3:46p
    prasīsiest, kā man gāja (iet) ar sestdienu svētdienu atturēties no datora un cibas? nu jau vakar kaut kā paslīdēju, bet šodien jau kā neko-man-zaudēt fatālists urbinu kanālus.
    3:48p
    vislaik nevarēju aiziet uz kino, jo turēju datoru izslēgtu, vadu izrautu no sienas, bet cita veida, kā uzzināt pareizu laiku neatradu. vienbrīd pat ieslēdzu tv cerībā, ka kaut kur stūrī būs iemesta ciparnīca, bet nebija. paturēšu datoru ieslēgtu vēl stundu, jo tad sāksies filma leons. nejau tā vecā, kaut kāda jauna. neko par viņu nezinu, tikai plakātu esmu redzējis.
    3:52p
    sēdēju uz poda un galvas fragmentā spogulī domāju, ka varētu ataudzēt kaut kādu stulbu frizūru. man piestāv viss stulbais.
    3:54p
    arī jau tas, ka esmu slinks kļuvis. kad tikko uzradās foto, tad es biju ļoti entuziasma pilns, tad staigāju apkārt. tagad tikai meklēju, kur pielikt pakaļu, lai nebūtu jākustas, un šķendējos, kad sūdi vien sanāk, ja vispār izdodas atrast kādu vietu.
    3:57p
    pētot programmu, redzu režisoru ar nosaukumu Apichatpong Weerasethakul. kā gan viņš sagaida, ka draugs otram draugam jautās, vai tas redzējis jaunāko apičatponga filmu. nav tomēr tik grūti, bet tas jau vārds. neviens taču nesaka, vai esi redzējis septītā gada nikolā filmu, ar to domājot pazolīnī nāve venēcijā. es te kaut ko neputroju? a man nav pofig? nāvi venēcijā nemaz līdz galam neskatījos, bija kaut kas svarīgāks, laikam jāēd saldējums ar mandelēm.
    4:15p
    vakar internacionalitātes uzplūdā staigāju pa māju pliks, tad pret vakaru uzvilku to pašu žaketi un zīmēju sev uz vēdera lillā cilvēciņu, bet flomīts ātri nomira. nevarētu būt, ka tas izžuvis, jo neviens cits no mastas nav. es spriežu tāpēc, ka tā mana toksiskā āda viņu nobeidza. pēc tam biju ārā gari daudz braukāt ar riteni un tā nosvīdu, ka viss krekls uz muguras bija slapjš. vienā brīdī apsvēru kreklu noģērbt, bet tad atcerējos zīmējumu uz vēdera un atturējos. nezin, kāpēc man no tā būtu jākautrējas. pārbaucis mājās cilvēks bija paplūdis, bet pēc dušas es viņu vairs neievēroju.
    4:33p
    bļackis, skatījos kaut kādus izīrēšanas sludinājumus. tik daudz dažādu atrašanās vietu. kā es varu zināt, kur ir labi, bet kur gaļimaks. un vispār, redzēju tur vienu vienistabas dzīvokli par 50 kvadrātmetriem. kas tad tas par nīlzirgu. bet citi atkal vispār tikai 12 kvadrātmetri. man besī reālā dzīve, kādas vēl sadzīves problēmas. stulbie idioti.
    4:35p
    tagad vēl būs jāsāk pelnīt, lai var normālu dzīvokli noīrēt. kas tad tas būs.
    4:37p
    mani jau kā topošo latviju pasaulē pārstāvošo varēja kaut kā pabalstīt
    4:42p

    zatlers varētu saņemt savas olas rokās un izmest vairu no jūrmalas mājas, lai es tur varu dzīvot, jo tad es par zatleru tikai labi izteiktos cibā.

    7:04p
    slēdzot iekšā datoru, aizbildinājos, ka vajag uzzināt laiku nākamajai filmai. ātri iepazinos ar jaunumiem (nekādiem) un ko man tagad darīt pie ieslēgta datora. šodien neesmu gulējis diendusu, bet ir ļoti karsts
    dienas ir ļoti garas. naktis laikam arī
    7:08p
    7:11p
    vislaik aizmirstu, ka es jau tikko uzpīpēju
    7:16p
    ai, pēc manas nāves paņemiet paši un salieciet šito visu par stāstu vai vairākiem, man galīgs besis un slinkums ķimerēties. (ļoti augstprātīga nostāja). kāpēc gan, es vairākas reizes esmu mēģinājis kaut ko darīt, bet man tas apnīk uzreiz un dikti. cibā rakstīt gan man neapnīk. šodien pa logu izdomāju, ka nevajag pielūgt cibu kā tādu, bet vispār iespējas, ko dod laikmets. skatīties, kā dzīvo cilvēki ellē ratā argentīnas džungļos. kā jau aldoss teica, tagad spilgtas krāsas vairs nefascinē, tagad katram autombilim krāsas priekšā pakaļā. kas tad tagad ir vērtē, reversais skatiens?
    7:22p
    šajā laikā ausis baigi aizsērē
    7:24p
    tā jaunā de niro filma ir bagais sūds, turklāt ganrīz trīs stundas garš
    7:28p
    kad nav ko darīt, tad ir jāēd.
    7:40p
    atkal gribas izslēgt datoru, bet, kāda jēga, ja pēc tam atkal gribēsies ieslēgt. atcerējos, kā bez rūpēm un, nezinot laiku, dzīvoju, cik labi bija, bet tagad katrs pārdzīvojums par nepiepildītām gaidām atņem no manis gabalu pa gabalam
    7:44p
    es vienreiz ierados pasākumā, kur ciemiņu vidū bija kaspars rolšteins. ienācu istabā un skaļā, bravūrīgā balsī noteicu, nu, sveiks, kaspar, kā tad sokas?! pārējo vakaru nosēdēju klusiņš un nebildu ne vārdu.
    7:48p
    es laikam aizmuku no klostera, lai klausītos jūsu klusumā. es pat nevarēju tembru dabūt pārmetumam atbilstīgu.
    7:50p
    lielajā kinī iet kaut kāda filma ar 16 gadu vecuma ierobežojumu. droši vien kaut kāds sūds un sinhrono tulkojumu pa virsu, bet var jau aiziet. zālē vismaz kondicionieris vēsina
    7:56p
    jaunas sajūtas ir ievērības cienīgas
    7:56p
    neviens nav tik sirreāls kā dievs, viņš vislaik kaut ko samaina vietām
    7:58p
    saziedojiet man naudu dzīvoklim un pēc tam saziedojiet tējai naudu internetam, lai viņa arī kādreiz kaut ko ieraksta.
    8:28p
    dzēru ūdeni kā ēdu maizi un jūtu kā zem lūpas saplaisā glāze
    11:36p
    filma tiešām bija stulba, lai gan mānīgi sevi samaldīju, ieraugot uz plakāta, ka taisīta tarantino studijā. negāju prom, jo tumsā neredzēju, vai stūrī, uz kuru skatījos, ir izejas durvis. atpakaļ gaita nebija iespējama barjeras dēļ, tāpēc nosēdēju ar brīžiem nodurtu galvu, brīžiem dismisalā saļodzījies. ai.
    11:39p
    ciba tik bieži neiet, ka nācās uzvilkt tūlbārā linku uz to ciparu serveri
    11:40p
    rakstīšanas linku nosaucu, bīdīt, kad neiet. nav taisnība, es viņu nosaucu, rakstīt, kad neiet, bet izdomāju, ka pirmais variants skan kūlāk. nosaukumus nemainīšu. kas man darīt nav ko.

    << Previous Day 2007/07/15
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba