atkal siestā bija cibas sapnis, bet šoreiz citādāks - es dzīvoju lielā villā, ne jaunā, bet ne latvijā, bija rudens, baseinā bija lapas, bet vēl nebija auksts. tā bija rakstnieka māja, bet rakstnieks, vai nu bija aizbraucis vai miris, bet es palikusi. pārējie cibiņi dzīvoja piekājē, tā kā pilsētā, varētu būt Stratford-upon-Avon, nu kaut kāda neliela pilsēta rietum-eiropā, kur bija arī turki. daži cibiņi bija turki. un visi domāja, ka es nedodu sporta inventāru no savas mājas, tāpēc, ka viņi ir turki. bet es vienkārši neko nesapratu - biju miegaina, tāpēc nedevu. un tad viņi uzsūtīja Tevi: man pa stundu piesūcās postam 79 komentāri, bet kamēr es tos lasīju, ienāca turks, nohipnotizēja, atvēra atvilkni un paņēma kambara atslēgu. pēc kāda laika jau visi draudzīgi spēlēja voļļuku manā pagalmā.