Veselu mēnesi nebiju redzējis nevienu sapni.

27.07.13 Es skatos sapnī filmu. Par vecu vilcienu mežonīgajos rietumos. Nodomāju, ka - secinu drīzāk, ka visas lielās filmas pēdējā laikā ir par tēmām, kas mani nemaz nesaista - nē, tēmas ir skaistas, bet fons nav.
Tālāk es galvenajā filmas varoņa tēlā - pie veca mašīnista ierodas 2 puikas, jaunekļi. Bez mājas, bez ģimenes, laikam brāļi, bet noteikti draugi. Viņus pie vecā mašīnista atved, lai tiktu skaidrībā, ko ar viņiem darītu.
Ir karš. Visi vīrieši ir prom.
Vecajam mašīnistam ir skaista meita.
Vecais mašīnists izrāda vilcienu, kas stāv uz vietas, jo sliedes ir saspridzinātas.
Vilciens, kā vilciens, tik tur kravas nodaļā puikam iepatīkās muskete. Velme iegūt. Un 3 cigaretes un serkociņu kastīte. Puikam viss grūtāk iet ar musketes paslēpšanu - viņam jātur rokas noteiktā pozā. lai noslēptu visu garo musketi. Kuans. Bailes. Šādā pozā puika, jauns virietis, iet cauri, vecā mašīnista mājai. Viņš redz meiteni sēžam, viņš redz mazo kaķēnu spēlējamies, viņš redz mašīnista skatienu, kas ir draudzīgs, labvēlīgs. Viņš redz koridora galā gaismu, kas ir izejas durvis. Durvis, kas šķir no briviibas. Kāds kaut ko jautā. Puisis aptur velmi skriet un atbild turpinot gājienu uz durvīm.
Brīvībā ticis ir priecīgs un grib skriet uz tuvējo pakalnu smēķēt cigaretes.
Bet ar garo musketi nevar skriet - ieraudzīs. Tāpēc puika nosleepj musketi pie mājas krūmos.(rietumu pusē). Un jau ir krietni tālu ceļā uz pakalnu, kad viņu aptur vecas sievas sauciens - nē, nesauc, šķiet, ka viņš no ceļa redz ka pie musketes paslētuves ir veca sieviete. Un tad sasaucās. Nē - kaut kas par sauso tualeti, pie paslēptuves, kas netiek izmantota, jo tur sašāva Džordžu(?).
Lai nu kā puika netiek izsmēķēt zagtās trīs cigaretes, no kurām viena ir neatgriežami bojāta brīvības gājienā. Pārdzīvo par salauzto cigareti. Zagtā šautene tiek atrasta. Sākās izrēķināšanās ar puiku, puika stāv istabas vidū vēl nezinādams, kas ir iarēķināšanās, jauns un nevainīgs. Vecais mehāniķis sākumā tīri zinātniski soda jaunieti, tad aizdegās dusmās, kas ir sakrājušās dzīves laikā. Asinis, cirvis, naids.
Seko tumsa sapnī, kuuras saturu es neatceros.
Tagad esmu otrs jaunais puisis - man rokā ir tas cirvis, kas bija vecajam mehāniķim rokās. Pašu veco neredzu, tikai rakstot tagad, iedomaajos, ka tajā tumsā viņš ticis noslepkavots. Es postu vecā mehāniķa māju, itkā postītu viņa dvēseli. Redzu metene ņem telefonu un grib zvanīt. Pārcērtu vadu. Un naidpilni jautāju, kā viņa var dzīvot pie tāda sadista. Viņa saka, ka viņš nekad pirms tam nav sitis nevienu.

Tagad redzu kā cilvēki gatavojās svētkiem - droši vien ražas beigas. Tiek taisīts karuselis no virvēm, pļavā, 10 cilvēkiem. Šķiet, ka tradīcija, ka ne pirmo reizi. Ir zils debesīs, ir zaļš zem kājām pakalna galā, ir plaša plaša brīvība. Konstrukcija tāda, ka izkāpt var tikai, kad apstājās.
Sapnī tas bija skaistākais, kad 10 jātnieki abrīnojami skaisti iegrieza un pēc tam paši ielēca karuselī. Un zirgiem aizauļojot tālāk uz pakalna nāk griezēji, kas sāk griezt un griezt karuseli. Griežās ātrāk un ātrāk. Sākumā ātrums ir mērens. Bet turpina griezt. Ātrāk un ātrāk. Ir skaidrs, ka paātrinājums tur ir milzīgs, ka dzīvībai bīstams. Ir skaidrs, ka viņi ir miruši. Miruši griežās. Cilkvēki apkārt dzied. Dzied skaisti. Griezēji griež, ugunskurs deg. Saule riet.
Dzied - "Ņem tos tukšos projām, dod tos pilnos atpakaļ".