Such is life.
Tad vēl tuva tēma vecvecāku grāmatplauktam, pēc kara cilvēkam, ir spīdzināšana - spīdzināšana ir daiļliteratūrā, vēstures grāmatās, bērnu grāmatās, zinātniskajā fantastikā. Vienīgi indiešu pasakās spīdzināšana nav atrauta no visa pārējā. Citur - spīdzināšana, ka bubulis, audzējs, kā riebīgs kukains, kas uzrāpies uz rokas. Bet, labi, kukainis nav riebīgs. Tas ir tas, kas tas ir. Tikai mana amigdala kliedz miljardu kukaiņu izraisītu kliedzienu.
Bērnu grāmatās (kaut gan tas ir oxymorons) spīdzināja 'mūsējos', kuri pēc nāves tika iecelti 'varoņu' kārtā. Es nemācētu atbildēt, ja man jautātu, "tēti, kāpēc tam cilvēkam izdūra aci?".
Un tad viens šāds varonis Henriha Bella Saucēja Balsī iet un cīnās par savu taisnību, kas ir pilnīgi pretēja otrai taisnībai, kurai ir spēka pozīcija izvēlēties, kas ir nodevēji, un tad spīdzināt tos.
Izjūtu gandrīz vai cieņu pret šo varoni par viņa vīrišķību. Viņš bija muļķis, lai arī kā grāmatā slavētu viņa prāta spējas. Ja nevar atrast veidu, kā atrisināt situāciju tā, lai nebūtu traumu, tad cilvēks ir muļķis. Ta labāk, kā budistu mūki - pašsadedzināties protestā pret Ķīnas kūlturas monopolu vai arī pievienoties eiropas savienībai un izlīdzināties.
Bet tas varonis, šķiet, pieņēma to, kas ar viņu notiek, un pieņēma, ka ar to vajadzēs tikt galā. Un pieņēma, ka ir tikai gudrs muļķis un nekas vairāk.
Bet pēc Saucēja balss es gribēju kaut ko mazāk 'vīrišķīgu' palasīt. Neatceros, kāpēc šķita, ka nosaukums kails starp vilkiem radīja cerību par mierīgu, sievīšķīgu grāmatu. Bet uz vāka bija trījstūrītis. Kas gan vēlāk izrādijās esam koncentrācijas nometnēs ieslodzīto atšķirības zīme ar kuru apzīmēja uz politisko pārkāpumu pamata ieslodzītos.
Bet nepadotos. Izlasu visu.
Gan Saucēja balss, gan Kails starp vilkiem spīdzinātāji tika attēloti kā maniaki un nestabili elementi, kuri gūst lielāku prieku no paša procesa nevis mērķa.
Bet ar Kails starp vilkiem ir pavisam traki - tas ir stāsts uz patiesiem notikumiem - Buhenvaldes koncentrācijas nometnē tiek čemodānā ienests puika. Ieslodzītie tad slēpj to puiku kā mācēdami. Tur ir gan slepenā organizācija, tāpat kā saucēja balsī, kurā tiek ievērota superslepenība, tā lai noķerot vienu tā dalībnieku nevarētu uzzināt citus. Gan nodevēji abās taisnībās.
Un vēl tur bija sakāve, kas tuvojās ar katru dienu tuvāk un tuvāk. Krievi un amerikāņu sacentās kurš pirmais nokļūs līdz Berlīnei.
Lai cik tas viss nebūtu skumji un sāpīgi un nereāli stulbi. Grāmata noklusēja patiesību. Nodevība pret patiesību.
Ka mazo 4 gadīgo poļu puiku izdevās izglābt tikai tāpēc, ka viņš tika "iemainīts" pret 16 gadīgu čīgānzēnu.
Un daudzus gadus pēc tā, poļu puikam jācīnās, lai netiktu izmantots termins victim swap, kad runā par viņu.
Par to, ka poļu puika jūtās salauzts uz visu dzīvi par to, ka izdzīvoja. 'I really should be dead'. Un es varu saprast. Ja esi miris, tad esi miris uz visu dzīvi. Lai ko darītu, tur klāt ir nāve.
Par to, ka krievi uztaisīja savu koncentrācijas nometni vācu koncentrācijas nometnes vietā.
Par visiem un katru.
Nodevība pret cilvēku.