Kristietības efekts uz Eiropas kultūras attīstību, manā skatījumā, ir viens no baisākajiem momentiem, kas jelkad ir notikuši ar jelkādu kultūru visā cilvēces vēsturē. Tie ir vismaz 1500 gadi, effing pusotrs gadu tūkstotis, kuros, as far as I can see it, zinātnes un kultūras evolūcija daļā aspektu nenotika vispāri, un citos, savukārt, var novērot pat diezgan masīvu regresu, it īpaši filosofijā un ideju attīstībā kā tādā; pašos labākajos (un retākajos) gadījumos attīstība notika kā lēna, ārkārtīgi piesardzīga un bieži vien nemitīgi šīs pašas reliģijas filtrēta kustība pa tik samocītu maršrutu, ka tajā laikā uzkrātās kļūdas (sholastiskā loģika, teoloģijas kļūšana par "zinātni" utt.) savu iespaidu nav pilnībā beigušas atstāt joprojām. Tik ilgstošas, virulentas un gan tīši, gan netīši sistemātiskas bremzes progresa virzībā es, nudien, nevaru atrast nevienā citā pasaules vēstures punktā, un domāju, ka nav nemaz tik ļoti pārspīlēts izteiciens, ka "ja ne viduslaiki, mēs jau šobrīd būtu galaktikas mēroga civilizācija".

Par (vismaz oficiāli, jo, protams, mēs visi varam saprast faktiskos mērķus un iemeslus) "tā kunga vārdā" apkautajiem miljoniem mēs pat nerunāsim, šī tēma ir tik glaringly obvious un tik neskaitāmas reizes pārcilāta kvalitatīvākā līmenī, nekā to spētu nodrošināt es, ka ko piebilst man tur būtu ļoti maz; par islamu - nē, protams, man nešķiet, ka tas tika apzināti uzkonstruēts kā iegansts mēģināt iekarot Eiropu.

Un, protams, ka ticīgajiem ir dziļi personiski iemesli savai ticībai. Vai Tu turētu savā apziņā tur obivously iebāztu ideju sistēmu, kas pretendē uz visas Tavas dzīves vadlīniju statusu un kas, paskatoties uz to no ārpuses, faktiski nedod neko, ja vien tā nespētu ļoti, hmm, ticami attaisnot savu eksistenci un savu "vajadzīgumu"? Droši vien, ka nē; that is one of the main points of a successful memetic infection - the ability of an idea to you actually want to keep and propagate it (protams, ka šīs pašas īpašības var izmantot arī konstruktīviem mērķiem, bet, well, that is not the point, we are talking about a specific, not a general case).

Par savu "neordināro viedokli" - oh, well. Īsi sakot, es uzskatu, ka ir ne tikai iespējams, bet arī absolūti nepieciešams "jaukties dabas norisēs" visos gadījumos, kad pastāv iespēja, ka cilvēka intelekts spēs izdarīt labāk par akliem, nevadītiem dabas procesiem, un ka lielākā daļa neveiksmju līdzšinējos mēģinājumos to darīt saistās nevis ar iešanu pārāk tālu, bet gan ar tieši pretējo - ar nespēju saņemties stingrāk satvert skalpeli un griezt, tā vietā tikai skrāpējot ekoloģiju, bioloģiju ūtētē. Bet, nu, es esmu transhumānists, līdz ar to, as I said, my views on many matters tend to be a bit peculiar.