bet then again kurš ir tradiocionāls? es reiz domāju par stāstiem tajās holivudas skaistfilmas, kur visiem ir skaisti un, nu, tikai kāda sāpe, kas uz skaistuma fona, izskatās milzīga, kura filmas beigās tik un tā tiek atrisināta, un iedomājos, ka tie stāsti kaut kur dzīvē tiešām ir. nu varbūt 1 no 1000 stāstiem ir tāds. un kā cilvēki izturās noraidoši pret tām feel good movies. bet varbūt holivuda palīdz tiem kuriem ir tie skaistāsti.
bet citiem stāstiem vajag antikristu. varētu jaunu profesiju ieviest kinoterapeits. "es esmu iepazinies ar jūsu situāciju. izrakstu jums filmu tādu un tādu."