Neaizmirstulītes.
Un tad tie suņi, kaķi un citi. Cilvēki apgalvo (tā kā aptin ap galvu), ka viņi saprot un viņus cilvēki saprot. Aij, mēs ar saviem vārdiem esam aizmirsuši kā sarunāties. Un tad velme ietīt vārdos mīlestību.

Un laikam lamuvārdi ir vārdos ietīts naids.

Bet tā pat kā konfekšpapīriņos var ietīt tikai mazu daļu konfekšu, tā arī vardos var ietīt tikai mazumiņu no real thing.

Metasarunas.

At least there are īstas sarunas. Bez vārdiem. Like mīlēšanās.

Like, tu vari teikt cik gribi uzticies man, bet nekas nepasaka labāk, ka man var uzticēties, kā kopā būšana.