Lūk, Tu izveido pats savu teoriju, sagrozi vēsturisko patiesību un tad brīnies, ka nespēj tai noticēt. Tāpat Tu varētu teikt, ka Sokrats ir izdomāts tā ap septiņpadsmito gadsimtu, taču tas nemaina viņa reālo vēsturisko ietekmi. Jēzus dzīve ir pietiekami labi dokumentēta un šīs liecības ir patiesas, sarakstītas dažus gadu desmitus pēc Viņa nāves, tās ir tiešu un otro aculiecinieku liecības. Ja Jēzus Kristus būtu "miris ebreju sludinātājs", tad pasaules vēsture izskatītos gaužām citādi. Jēzus Kristus bija Dievs miesā, nokauts par mūsu grēkiem, un augšāmcēlies. Un šī netipiskā kombinācija pārliecināja simtus tiešu acu liecinieku pastāvēt Viņā par dzīvības cenu, un miljonus mocekļu jau nākamajās paaudzēs, kuri visi ir pārliecinājušies par Dieva labestību un par Kristus dāvātās mūžīgās dzīvības patiesumu. Un vēl šodien visā pasaulē kristiešus vajā, spīdzina un slepkavo, bet tie nenoliedz Kristu pat līdz nāvei, jo Kristus nav ideja, Viņš ir dzīvs. Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība, un neviens neiet pie Dieva kā vien caur Viņu.
Tu vari smieties, Tu vari apsaukāties, bet tas neatstāj nekādu ietekmi uz Patiesību. Tu vari apmelot vēsturi, kuru neesi pārbaudījis, Tu vari noniecināt mūžīgo dzīvību un noliegt grēku, noliegt nāvi, taču to ietekme uz Tavu dzīvi paliek. Tu vari ticēt, kam vien vēlies, Tu vari ticēt, ka izārstēsi mūs visus un sevi no nāves un slimībām, bet tāpat Tu nodzīvosi dzīvi ar skaudību, bailēm, ar iekārēm un atkarībām, ar izmisumu un slāpētām cerībām - un beigās nomirsi. Bet Patiesība paliks. Un tie, kas būs pieņēmuši patiesību, pastāvēs beidzamā dienā kā uzvarētāji - un ne jau tāpēc, ka būtu gudrāki vai labāki, bet tāpēc, ka ir izvēlējušies pastāvēt mūžīgā Dieva žēlastībā un mīlestībā, nevis savai glābšanai stumdīt klucīšus degošā rotaļu laukumā.