Es ne tikai uzskatu, ka tas ir visā pilnībā iespējams, bet arīdzan to, ka tas ir iespējams jau salīdzinoši netālā nākotnē. Tas, ko Tu šajā kontekstā dēvē par "grēku", ir daļa no mūsu dzīvnieciskā "mantojuma" gan instinktu, gan citu bioloģiski predestinētu uzvedības/domāšanas paternu veidā; tas, savukārt, nav nekas tāds, ko nebūtu iespējams izsvītrot no cilvēka ģenētiskā modeļa.

Kas attiecas uz mīlestību, empātiju un līdzjūtību, tad visām šīm parādībām ir sociāli un, vēl lielākā mērā, bioloģiski, nevis pārdabiski cēloņi; fakts, kas nevis noliedz, bet gan divkārt pasvītro šo parādību nozīmi un vērtību, apliecinot, ka tās ir nevis dotas kā žēlastības dāvana "no augšienes", bet gan ir neizbēgama mūsu eksistences sastāvdaļa, kurai manis minēto faktoru gaismā ne tikai ir iespēja saglabāties, bet pat augt un attīstīties virzienos un apjomos, kādus šībrīža cilvēciskās eksistences vektori, gluži vienkārši, nespēj nodrošināt.