Stīgu teorija nav, lai "attaisnotu gravitāciju". Stīgu teorija ir Standartmodeļa izvērsums, kas, ļoti iespējams, ir viens no būtiskākajiem komponentiem vēl neeksistējošajā Lielā apvienojuma teorijā; tā automātiski apvieno gravitācijas traktējumu no relativitātes teorijas un kvantu fizikas pusēm, ko var uzskatīt par vienu no būtiskākajiem sasniegumiem XX gs. teorētiskajā fizikā.

Stīga, principā, vienkārši ir ST postulētais elementārdaļiņas "izskats"; gravitācijas loma šajā gadījumā nemainās - tās nesējs ir gravitons, kas, atbilstoši dualitātes principam, reizē ir elementārdaļiņa un gravitācijas lauka kvants (tieši tas pats attiecas nemainīgi uz visiem saites bozoniem).

Stīgu teorija par gravitāciju nepasaka neko principiāli jaunu, tā vienīgi to (beidzot) ievieto vienā un vienotā sistēmā ar pārējiem trim pamatspēkiem, kā arī izrādās spējīga skaidrot vairākus ar to saistītus momentus, kuri atrodas ārpus Standartmodeļa ontoloģijas (piemēram, to, kādēļ gravitācija ir tik daudzkārt vājāka par pārējiem trim spēkiem; fenomens, kura pamatā ir jau minētais gravitācijas daļējais lokalitātes zudums).