Cieniet un mīliet savas pastnieces un pastniekus. Bez viņiem un viņām jūs noslāptu savā neinformētībā.

Varu pastāstīt ka Diena pret saviem pastniekiem izturās necienīgi un viņi cieš. Fiziski, materiāli un, pats svarīgākais, morāli. Un mani uztrauc tas ka maz cilvēku zina par ekskluzīvu iespēju par niecīgu samaksu saņemt avīzes pie sava dzīvokļa durvīm. Tāda iespēja pastāv un tā ir lielisks risinājums cilvēkiem, kuriem nav suņu.

Ah pasts, pasts. kas gan var būt labāks par to. Pajautājiet Šleseram.

Man ir lieliska pastniece, reizi mēnesī nes naudu. Ātri ieskrien un iedod papīrīti uz kā parakstīties un tik pat ātri aiziet atstājot uz galda manu niecīgo pensīju. Nu nevar nemīlēt cilvēku kas Tev nes naudu. Bet dzīves skaistākais noslēpums ir tāds ka neviens nav ideāls.

Šorīt pēc visiem pārdzīvotajiem notikumiem es - cilvēks, beidzot sāku dienas gaidas. Jāatdzīstās, ka es esmu slinks un reti kad no rītiem velku bikses, un šī diena bija viena no manām slinkajām. Un tā - stāsts ir sagatavots, lai nāktu stāsta atraktors. Sēžu, montēju. Te - dzinnnn dzinnnn (romantiskais variants no tās briesmīgā trokšņa kas ir domāts durvju zvans). Kas tur? Pensīja. - pastneiki parasti skrien. un es bez biksēm.


ATLAIST SAEIMU SAEIMU SAEIMU!!!