well lielo sprādzienu arī nav iespējams izpētīt. un to kas notiek iekšā melnajiem caurumiem. ūūn vēl nav iespējams saprast kvarkus. ūūūn vēl nav iespējams izzināt kas notiek ja kaut kāds ķermenis kustās ar gaismas ātrumu plus. un nav zināms kā mainīsies dzīve, ja piemēram mainītu dzīvokli, bet ja to maina, tad nav zināms, kāda būtu dzīve, ja nemainītu dzīvokli.
ūūn...
vēlns parāvis - tik daudz nezināmu lietu!

ticot reinkarnācijai tad visi atgriežās no nāves.

vakar tieši skatījos robinsona krūzo variantu. viņam bija bails, jo bija vientuļš. lai kaut kā aizmirstos viņš domāja par mīlēšanos. :)

labi - ko darīt ja kādu dzīves periodu intensīvi gaida to nezināmo, bet tas nezināmais neatnāk? teorētiski tad tas kāds zaudē ticību nezināmajam un vairs viņu tas neinteresē. tad kādu vietu viņš var ieņemt sabiedrībā kuras vienīgais pamatojums ir kopējās bailes no nāves?